Ģirts Vilks. Pilotēt gaisa balonu ir dzīvesveids
Ģirts Vilks ir viens no pavisam nedaudziem gaisa balonu pilotiem Latvijā. Ja rodas vēlēšanās savu brīvo laiku vai svētku brīdi pavadīt tā, lai būtu ko atcerēties, piemēram, putna lidojumā virs Latvijas, ir vērts apskatīt interneta mājaslapu www.manspilots.lv. Tas ir pirmais legālais uzņēmums mūsu valstī, kas cilvēkiem piedāvā lidojumus ar gaisa balonu jeb pasažieru komercpārvadājumus, turklāt Ģirta izlolots.
Sākot mūsu sarunu, vēlos jautāt, kāds bija jūsu ceļš līdz tik neparastai nodarbei kā gaisa balonu pilotēšana?
Viss sākās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Mans kolēģis ļoti pierunāja atnākt un piedalīties vienas gaisa balonu komandas sastāvā. Pirmā reakcija bija - kāpēc man to vajag? Tas ir neinteresanti, es nevēlos, taču kolēģis aicina, kā tu atteiksi. Galu galā - čomu būšana, tāpēc arī aizbraucu paskatīties, kas tur notiek. Tās kopā sanāca vairākas reizes, kā rezultātā viss apvērsās kājām gaisā. Kolēģis nejuta aicinājumu turpināt, savukārt ar mani notika pretējais - pamazām iepatikās. Pirmām kārtām iepatikās skriešana komandā, kas bija interesanta, pat forša. Un tad vienā mirklī, pilnīgi negaidot, pilots mani paaicināja iekāpt grozā, ko es patiesībā nemaz negribēju, jo biju pārliecināts, ka man ir bail no augstuma. Toreiz man apkārt bija tik daudz cilvēku, kuri, skatoties, kā kāpju gaisa balona grozā, mani viegli apskauda - to varēja nolasīt no viņu sejām.
Starp citu, tas ir viens no mītiem, ka gaisa balonā cilvēks var izjust bailes no augstuma. Nē, gaisa balonā bailes no augstuma «nestrādā»! Tas arī man pašam bija atklājums, kad pirmoreiz lidoju ar gaisa balonu.
Kā pirmais lidojums beidzās?
Diezgan ātri sapratu, kā gaisa balons ir vadāms, kaut gan, protams, pirmā lidojuma laikā kloķus neraustīju. Vienkārši sapratu, kā balons funkcionē, kā tas ir vadāms. Īsi pēc tam zvaigznes nostājās tā, ka man radās iespēja pašam izmācīties par pilotu. Savu pilota licenci ieguvu 1998. gadā.
Kur ir jāmācās, lai dabūtu gaisa balonu pilota licenci?
Ir pilotu skolas, kur cilvēks mācās līdzīgi kā autoskolā. Vispirms jāapgūst teorija, kas aviācijā, protams, jāapgūst nedaudz smalkāk. (Smejas.) Tie ir deviņi mācību priekšmeti. Vispirms nokārto skolas eksāmenu, pēc tam - valsts eksāmenu Civilās aviācijas aģentūrā. Paralēli tam ir jāmācās lidot; tas notiek kopā ar instruktoru. Tās ir praktiskās nodarbības, un ir jāsavāc vismaz 16 lidojuma stundas. Ja instruktors atzīst, ka audzēknis ir gatavs likt eksāmenus, proti, skolas eksāmenu un pēc tā Civilās aviācijas aģentūras eksāmenu, tie jānokārto, un privātpilota licence ir kabatā! Vēl jāiziet medicīniskā komisija. Tā, cilvēkam kļūstot vecākam, jākārto arvien biežāk un biežāk. (Pasmejas.)
Kas ir privātpilota licence?
Pilota licencei ir dažādas kvalifikācijas, piemēram, balonu izmēri, nakts lidojumiem, komerclidojumiem un tā tālāk - katram pēc vajadzības un spējām. Mana licence ir ar diezgan daudz kvalifikācijām, taču joprojām atļauj vadīt tikai karstā gaisa balonu. Respektīvi, es nedrīkstu lidot ar lidmašīnu vai helikopteru. Ja vēlētos nodarboties ar ko citu, man būtu papildus jāmācās.
Pilota licenci ieguvāt Latvijā?
Nē, Lietuvā. Tolaik Latvijā skolas vēl nebija. Šobrīd pie mums ir viena aktīva skola. Arī man pašam ir plāns izveidot šādu skolu, kas, cerams, sāks darboties pārskatāmā nākotnē. Un vēl kas: cilvēkam, kurš vēlētos apmeklēt šādu skolu, ir jāsaprot, ka darbošanās ar gaisa baloniem nav vienkārši nodarbe, tas ir dzīvesveids. Piemēram, pulksten četros naktī celties vai līdz vieniem naktī lidot. Vēl jāsaprot, ka šajā nodarbē būsi iesaistīts nevis tu viens, bet visa ģimene. Tāpēc arī saku - gaisa baloni ir dzīvesveids.
Pirms pievērsāties lidošanai ar gaisa balonu, jums droši vien bija cita profesija?
Tā tas ir arī šobrīd. Esmu ieguvis izglītību uzņēmumu vadībā, man ir algots darbs - strādāju viena uzņēmuma birojā. Lidojumi ir mana otra nodarbošanās jeb, kā jau minēju, dzīvesveids. Kad pienāk atvaļinājums, ņemam līdzi piekabi un braucam. Pagājušajā gadā ar ģimeni bijām Horvātijā, piedalījāmies gaisa balonu festivālā. Ar gaisa balonu esam bijuši arī Filipīnās, Saūda Arābijā, ja runājam par tuvākām ārzemēm, Lietuvā un Igaunijā, kur piedalījāmies līdzīgās aktivitātēs. Tas ir laika pavadīšanas veids ar ļoti augstu pievienoto vērtību.
Par biznesu lidošanu nevar saukt, jo Latvijā ar to nopelnīt ir neiespējami.
Kur visbiežāk notiek lidojumi ar gaisa baloniem? Siguldā?
Vienas konkrētas vietas nav, jo viss ir ļoti atkarīgs no laikapstākļiem. Visi, kas Latvijā ar šo lietu nodarbojas, brauc uz dažādām vietām. Arī pašiem sava ofisa mums nav, jo pēc tā nav vajadzības. Aptuveni astoņdesmit procenti lidojumu notiek virs Siguldas un tās apkaimes.
Kāpēc tieši tur?
Sigulda vēsturiski Latvijā ir vieta, kur attīstījās lidošana ar gaisa baloniem, taču ne tikai tādēļ. Tā tehniski ir laba vieta, kur lidot; tur gaisa telpa atļauj lidot. Arī vizuāli tur ir daudz ko redzēt - pilsēta, meži, lauki, Gaujas senleja. Taču Latvijā ir arī citas vietas, kur notiek lidošana ar gaisa baloniem, Abavas ieleja, Cēsis, Valmiera. Savukārt virs Jelgavas un Bauskas lidot ir mazliet grūtāk. Tur ir daudz lauksaimniecības zemju, kas mums jārespektē. Gluži rudzos un miežos nosēsties negribas.
Kā notiek lidojumi ziemā? Kādas ir atšķirības?
Jāsāk ar to, ka atšķirīgs ir katrs lidojums. Arī katrā gadalaikā ir savs skaistums. Kaut arī lidojumu sezona skaitās vasara, man pašam tieši ziemas lidojumi šķiet visskaistākie. Sniegs, kas apklājis laukus un mežus, rada īpašu burvību. Taču ir nosacījums, ka vajag saulainu laiku un ārā ir -10 grādu sals. Lidojumi notiek ļoti piemērotos laikapstākļos, kad arī vēja ātrums ir diezgan mazs. Tad tiešām vari justies kā pasakā - apsnigušām koku galotnēm gaisa balons gluži pāri neslīd, jo atrodas augstāk, taču gan paša izjūtas, gan skati ir lieliski. Ziemā ir daži izaicinājumi, piemēram, tu neredzi, cik dziļš ir sniegs. Ir bijis tā, ka mēs nosēžamies, kāpjam ārā no groza un līdz celim ir sniegs. Tādā vietā ar mašīnu piebraukt nevar, tātad balons ir jāstiepj pār sniega kupenām. Lai kā arī būtu, man ziema šķiet visskaistākais lidojumu laiks. Taču Latvijā diemžēl lidojumiem piemērota ziema ir salīdzinoši reti.
Vai, lidojot ziemā, nav ļoti auksti?
Tas, starp citu, ir vēl viens mīts par gaisa baloniem, ka augšā ir ļoti auksti. Pēc teorijas uz vienu kilometru zūd seši grādi gaisa temperatūras. Tātad: ja uz zemes ir nulle grādu, atrodoties viena kilometra augstumā, tur būs mīnus seši grādi, kas pēc būtības nav liela starpība. Ņemot vērā, ka Latvijā gaisa baloni parasti lido puskilometra līdz kilometra augstumā, temperatūras starpība īpaši nav vērā ņemama. Arī man pašam praksē nav bijis gadījuma, kad temperatūras starpība uz zemes un gaisā būtu ekstremāla. Ir bijuši lidojumi, kad ārā gaisa temperatūra ir -20 grādi, bet augšā attiecīgi ir -26 grādi, taču tas nav stāsts par to, ka ir slikti laikapstākļi, bet gan par to, ka mums ir nepiemērots apģērbs. Ja es zinu, ka man stunda būs jāpavada gaisā, es apģērbjos nedaudz siltāk nekā dodoties slēpot. (Pasmejas.)
Kas ir jūsu klienti?
Daļai cilvēku lidošana gaisa balonā ir vai nu mūža sapnis, vai vienkārši vēlme. Man pirms daudziem gadiem bija viens ļoti pozitīvi noskaņots senioru pāris - kungs ar kundzi, kuri, kā atklājās sarunā, pāris gadus no katras pensijas bija atlikuši trīs vai četrus latus, lai varētu realizēt sapni - izlidot gaisa balonā. Tā bija kolosāla sajūta, jo tie ir klienti, kuri novērtē un izbauda katru mirkli. Savukārt otra daļa klientu lidojumu ar gaisa balonu ir saņēmuši dāvanā. Apdāvinātie. Ir gadījumi, kad šādas dāvanas saņēmēji paši ir iepriekš pauduši, ka ļoti vēlas lidojumu, bet ir arī tādi, kas vienkārši ir saņēmuši lidojumu dāvanā un, labs ir, izlidos. Kopumā gan aptuveni astoņdesmit procenti klientu ir tādi, kas paši to ir vēlējušies.
Vai lidojuma laikā ir iespējams izkrist no groza?
Tehniski pastāv iespēja pārkāpt groza malai un nolēkt. Taču, ja atgriežamies pie normālas situācijas, proti, ja cilvēks kā īpaši «neizpildās» un ja tas nav mērķis, tad nevar. Par laimi, mums Latvijā nopietnu negadījumu nav bijis vispār.
Piebilstams, ka pastāv sacensību lidojumi, tajā skaitā arī tādi, kur cilvēki no gaisa baloniem lec ārā ar izpletni, taču tas nav mūsu gadījums. Lidojot ar pasažieriem, lidojuma veids un lidojumam piemērotie laikapstākļi ir pavisam citi. Aviācijas standarti un drošība ir pirmajā vietā. Drošības latiņu nosaka pilots - viņa pieredze, attieksme un dažkārt arī mantkārība. Kad kārtoju licenci komerclidojumiem, mani skolotāji stāstīja, ka visgrūtāk atcelt lidojumu ir brīdī, kad jau esi uz lauka. Tas var notikt laikapstākļu dēļ, kas pēkšņi mainās, vai arī, taču man tā nav bijis, ja balonam atklājas defekts. Tad var šķist, ka tas ir sīkums - nekas ļauns nenotiks, taču, no otras puses, tev, paredzot kaut minimālu risku, ir jāspēj atteikt lidojumu. Drošības dēļ.
Mans pēdējais jautājums būs par bildinājumiem, kas izteikti, atrodoties gaisa balonā. Tā notiek tikai filmās vai tomēr arī realitātē?
Arī realitātē, taču ne bieži. Ja es kopskaitā esmu aizvadījis aptuveni tūkstoti lidojumu, tad kādos pārdesmit no tiem ir bijusi bildināšana. Tāpat manā pieredzē ir bijušas arī četras vai piecas laulību ceremonijas ar dzimtsarakstu nodaļas darbinieci. Tas notiek ļoti reti, jo to ierobežo Latvijas likumdošana.
Te gan ir viena nianse. Bildināt lidojuma laikā ar gaisa balonu ir jauki, taču, kas attiecas uz laulību ceremoniju, tur cilvēkiem jābūt ļoti atvērtiem, respektīvi, viņiem jāpieļauj iespēja pārcelt, jo lidojums piepešas laikapstākļu maiņas dēļ var nenotikt. Tagad mēģinot atcerēties, šķiet, ka nevienu šādu lidojumu atcēlis neesmu. Ir gan bijis, ka ir uz robežas, taču pēdējā brīdī viss notiek. Droši vien tā bija zīme no augšas.
Klasiskajās kāzās es tomēr neaicinu izvēlēties gaisa balonu. Tie ir svētki, kas paši par sevi ir emocijām bagāti. Arī lidojums ir emocijām bagāts. Rezultātā emocijas pārklājas, kas nozīmē, ka īsti netiek izbaudītas ne kāzas, ne lidojums. Šī iemesla dēļ iesaku izvēlēties lidojumu otrās dienas rītā. Tad tam patiešām ir skaista pievienotā vērtība.
Ģirta Vilka ieteikumi:
Kāpjot grozā un lidojot ar gaisa balonu, bailes no augstuma «nestrādā». Tāpēc saku - lai šīs bailes, ja jums tādas piemīt, nebremzē izvēlēties lidot! Esmu novērojis, ka pēc piecām, desmit minūtēm, kad cilvēks iekāpis grozā, viņš par augstuma bailēm jau ir aizmirsis. Grūti pateikt, vai tas tāpēc, ka nav sasaistes ar zemi, vai arī tāpēc, ka groza mala ir pietiekami augsta.
Baidīties lidot, ja ir tāda vēlēšanās, nav vērts, jo, pēc statistikas datiem, gaisa baloni ir drošākais transporta veids pasaulē! Ja man kāds jautā, vai lidot ir droši, tad atbildu, ka statistika rāda, ka visvairāk cilvēku nomirst gultā. Vai tāpēc mēs neiesim gulēt?
Ikvienam gaisa balona pilotam ir tiesības jebkuru pasažieri neielaist grozā. Kritērijs ir cilvēka uzvedības adekvātums, proti, cilvēkam alkohola reibumā, visticamāk, lidojumu atteiks.
Atbildība par sevi ir jāuzņemas arī pašam pasažierim. Piemēram, sievietei, kura ir gaidībās, lidot ar gaisa balonu nebūtu ieteicams.
Pirms lidojuma ieteicams apģērbties tādās drēbēs, it kā jūs gatavotos pastaigai pa mežu. Apģērbam jābūt siltam (rudenī, ziemā) un ērtam.
Ja cilvēkam, kurš vēlas lidot, ir hroniskas slimības, kuru saasināšanos augstums varētu ietekmēt, ieteicams vispirms konsultēties ar ārstu. Visizplatītākās no kaitēm ir saistītas ar izmainītu asinsspiedienu, kā arī sirds un asinsvadu slimības. Tas pats jāatceras cilvēkiem, kuriem tikko ir bijušas kaulu-locītavu traumas, izmežģījumi vai arī ir deformācijas, jo piezemēšanās ar balonu var būt kā lēciens no ķebļa (sliktākajā gadījumā).
Mūsu uzņēmumā ir pieejams arī speciāls krēsls cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Esam vienīgie Baltijā, kuriem tas ir! Skaitu, ka, izmantojot klientam šo krēslu, ir notikuši kādi pieci seši lidojumi. Tas nozīmē, ka nav jāsēž četrās sienās. Savukārt, ja gūtā trauma ir īslaicīga, tad gan klientam iesakām nogaidīt.