Kāds vīrietis reiz esot teicis tā: «Šī sieviete man svarīgāka par sievu, jo pat sieva nezina tik daudz kā viņa, tāpēc sievu var aizmirst apsveikt dzimšanas dienā, bet viņu – nekādā gadījuma!» Kas ir šī tik svarīgā sieviete? Tā ir grāmatvede, un »Vakara Ziņas« sveic visus profesijas pārstāvjus 10. novembrī – daudzās valstīs svinētajā Starptautiskajā grāmatvežu dienā!
Svētku datums izvēlēts par godu itāļu matemātiķim, mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas pamatlicējam Lukam Pačioli, kurš 1494. gada 10. novembrī publicēja pirmo grāmatu par sistematizēto grāmatvedības divkāršo ierakstu. Viņš gan neizgudroja divkāršā ieraksta grāmatvedību, tikai izcili aprakstīja metodi, ko izmantoja tirgotāji Venēcijā.
Ikdienā ikviens no mums vairāk vai mazāk nodarbojas ar finansēm - veic aprēķinus, plāno izdevumus, skaita ienākumus. Nereti dzirdēts, ka kāds izsaucas: «Te jau man vajadzētu grāmatvedi pieņemt, lai ko saprastu!» Jā, grāmatveži šai jomā ir profesionāļi un virtuozi darbojas ar skaitļiem ne tikai simtos un tūkstošos, bet pat miljonos un miljardos. Kluso, ikdienā pat nepamanāmo, bet ikvienam uzņēmumam tik nepieciešamo darboņu profesijas vēsture iestiepjas pirmatnējā kopienā, kad nācās uzskaitīt nomedītos zvērus un sadalīt krājumus. Vēlāk akmens un māla plāksnītes ar veiktajām materiālo vērtību uzskaitēm apliecina, ka senie šumeri šim jautājumam jau bija pievērsušies vairāk nekā nopietni.
Senajā Ēģiptē uzskaites un tās pārbaudes funkcijas pildīja rakstveži. Uzskaitīja izdevumus celtniecībai un dažādus darījumus. Atsevišķi nodalīja ieņēmumus no ražas, nodokļiem, iznomātām zemēm un izdevumiem, turklāt aizrāvās ar materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas uzskaiti.
2200.-2150. g. p.m.ē. Babilonijā izdeva pirmos grāmatvedības uzskaiti regulējošos likumus. Īpašus noteikumus paredzēja tirgotājiem, īpašus - baznīcai. Tika noteikts, ka naudas nodošana bez saņēmēja paraksta uzskatāma par nenotikušu darījumu. Termins «grāmatvedis» pirmo reizi vēsturiskajos rakstos minēts 15. gadsimtā. Mēs viņu zinām kā personu, kas veic uzņēmuma, iestādes vai organizācijas finansiālo operāciju pilnu uzskaiti.
Bet ko nu daudz par vēsturi. Šobrīd tehnoloģiju straujā attīstība nosaka, ka tas, kas pirms gada skaitījās moderns, šodien jau novecojis. Kāda darbiniece, kas darba gaitas sāka 1990. gadā, atceras, ka tolaik grāmatvedes katru mēnesi pārrakstīja pircēju parādus un tajā mēnesī ienākušos maksājumus lielās, garenās grāmatās un tad pārcēla atlikumus uz jauno mēnesi. Kad parādījās pirmie datori, cilvēki brīnījās, kā gan attēlus un pat filmas var pārraidīt pa telefona vadiem. Nu jau datu glabāšanai lietojam mākoņserverus. Tagad ne tikai zinātnē, bet arī mūsu sadzīvē strauji ienāk mākslīgais intelekts. Varbūt tas reiz aizvietos arī grāmatvežus?
Ikviens saprātīgs valdnieks savā valstī vai uzņēmumā zina, ka viņš ir Persona Nr. 1, bet viņa labā roka - finanšu virtuozs grāmatvedis. Viņa galvenā vēlme attiecībā uz grāmatveža darbu ir viena un vienkārša: «Lai es varētu naktīs mierīgi gulēt.»
Kādu grib redzēt grāmatvedi? Viņam jābūt pacietīgam, uzmanīgam, akurātam, ar loģisko domāšanu, korektam, neatlaidīgam. Viņam jāpiemīt spējai kvalitatīvi veikt atkārtotas darbības; jābūt apveltītam ar izcilām koncentrēšanās spējām un ar labām komunikācijas prasmēm. Nu, un galu galā jābūt izpratnei par grāmatvedības un nodokļu likumdošanu. Turklāt vēlams, lai viņš ir nekļūdīgs, bet, ja nu kas, lai ātri atrod kļūdas savā vai citu darbā un ātri tās novērš.
Vienai no galvenajām grāmatveža īpašībām jābūt spējai neapjukt jebkurā situācijā. Kāds priekšnieks pēc īsas sarunas kandidātiem lūdza uzrakstīt, kā izskatīsies skaitlis «pusotrs cents». Kandidāti rakstīja gan 1,5, gan 0,15. Par laimi, atradās kāds, kas tomēr uzrakstīja - 0,015.
Labas attiecības ar grāmatvežiem ir viens no veiksmīgas finanšu darbības noteikumiem. Ne reizi vien dzirdēts no lielajiem biznesmeņiem, ka grāmatvedis nav darbinieks, bet gan ģimenes loceklis, un tā ir jābūt, lai nepazaudētu labu grāmatvedi konkurentu vidē.
Kāds vadītājs, pārbaudot potenciālos nākamos grāmatvežus, uzdeva jautājumu: «Vai jūs protat vest dubulto grāmatvedību?» Viņam vislabāk patika atbilde: «Tas tagad nav aktuāli. Piedāvāju labāku metodi, ko jau esmu pārbaudījis praksē iepriekšējā darbavietā - trīskāršo grāmatvedību. Viena priekšniecībai - lai redzami faktiskie ienākumi, izdevumi. Otra - akcionāriem, kurā neuzrādās nekāda peļņa. Trešā - ar vieniem vienīgiem zaudējumiem, ko atrādīt nodokļu inspekcijai.» Tāpat uz jautājumu «Cik ir 2x2?» labs grāmatvedis parasti atbild: «Bet cik jums vajadzētu?»
Runā, ka pieredzējuši galvenie grāmatveži skaita šādu lūgšanu: «Dievs, lūdzu, dod man tik daudz gudrības, lai es vienmēr varētu saprast savu priekšnieku; pacietību, lai mierīgi uzklausītu visas viņa ekstravagantās idejas. Es arī lūdzu mīlestību, lai varu piedot savam priekšniekam visu. Tikai nedod man lielu spēku, jo tad es viņu nogalināšu!»
Lielākajai daļai cilvēku grāmatvedība šķiet garlaicīga un vienmuļa profesija, bet grāmatveži - tādi kā lieli kalkulatori. Tomēr arī grāmatvežiem nekas cilvēcīgs nav svešs un viņu praksē sastopamas daudzas smieklīgas situācijas.
Runā, ka grāmatvežu galvenais darba instruments ir… nevis dators, bet tējkanna. Taisnība - ja tā saplīst un nevar padzert kafiju vienatnē vai ar kādu no kolēģiem, tad darba diena būs visai neproduktīva.
Pārstrādājušies grāmatveži mēģina saskaitīšanai izmantot nevis kalkulatoru, bet telefonu un tad «atmostas», izdzirdot vārdus: «Šis numurs ir sastādīts nepareizi vai netiek izmantots.» Reiz kāda grāmatvede izdrukāja 50 pilnīgi tukšas papīra lapas. Uz jautājumu «KĀPĒC?!» viņa atbildēja, ka citam darbam vajagot tieši 50 lapas, bet negribot tās skaitīt.
Grāmatvežiem cieši jāsadarbojas ar IT speciālistiem, un viņu savstarpējās attiecības neiztiek bez otra pavilkšanas uz zoba, bet šie joki ne vienmēr ir nekaitīgi. Kādā uzņēmumā IT speciālistiem esot atņemta prēmija nepiemērotu joku dēļ. Viņi esot novietojuši jaunu papīra smalcinātāju ar uzrakstu «Vēstulēm un iesniegumiem». Tā grāmatvedība zaudējusi vairākus svarīgus dokumentus, kuru atgūšana nebija iespējama.
Grāmatvedības durvis paver elektriķis un saka: «Piesargieties…» Un aiziet… Tad atgriežas un paskaidro: «Lai nekas nepazustu, saglabājiet dokumentus. Es izslēgšu elektrības padevi.»
Atlaiž noliktavas strādnieku. Aprēķinot izmaksājamo naudu un atvelkot nodokļus, par darba apģērbu, ēdināšanu, gala rezultātā - mīnusi. Grāmatvede rūpīgi izskaidro katru ciparu. Darbinieks piekrīt katram argumentam, bet ļoti neapmierināts ar aprēķina rezultātu. Dodoties prom, viņš nosaka: «Tā cilvēki kļūst par slepkavām.» Tātad algu grāmatvedis - tas ir bīstams darbs.
Kādā organizācijā grāmatvedes dators rīkojās pavisam mistiski - vissvarīgākajā brīdī pēkšņi daudzi faili pazūd! Grāmatvede stāstīja IT speciālistam, ka dokumenti nepazūd uzreiz. Viņa sagatavo, saglabā un nākamajā dienā pārbauda - viss ir savās vietās. Bet, ja tas vajadzīgs pēc kāda laiciņa, no tā nav ne miņas!
Sistēmu administrators pārbauda, vai datorā nav vīrusu, un pamana, ka ierīces atmiņa ir gandrīz pilna. Viņš atver galveno failu, kas nosaukts grāmatvedes uzvārdā, un… tur ir kaudze filmu, seriālu un citu nieku. «Kur jūs glabājat savus darba failus? Šeit gandrīz nav palicis atmiņas...» «Kā kur? Grozā!» atbild grāmatvede.
Izrādījās, ka grāmatvede grozu bija tā piepildījusi, ka, pievienojot jaunus dokumentus, vecie automātiski tika izdzēsti... Toties filmu un seriālu kolekcija sakrāta iespaidīga.
Kādā birojā kolēģi izjokoja ar bilances nodošanu pārņemto grāmatvedi šādā veidā - katru dienu nočiepa pa vienai vai divām cigaretēm no uz galda atstātās paciņas. Tad no papīrgroza, kas stāvēja zem galda, paņēma arī izmesto paciņu. Kad bija sakrājuši 20 cigaretes, salika tās izmestajā tukšajā paciņā un ielika papīrgrozā tā, ka varēja pamanīt paciņas saturu. Pēc pīppauzes viens no kolēģiem varēja pastāstīt citiem, ka grāmatvede teikusi: «Klau, man laikam jāiet pie psihiatra uz pārbaudi. Šodien gandrīz pilnu cigarešu paciņu izmetu miskastē!» Nākamajā dienā atzinušies par savu joku grāmatvedei un kopīgi pasmējušies. Tas gan netraucējis citreiz pajokot, ieliekot somas, kurā grāmatvede ņēmusi darbu uz mājām, dibenā pāris ruļļu faksa papīra vai vairākas biezas tukšas klades.
Atgadījums saistīts gan ar grāmatvedību, gan mīlestību. Grāmatvedei piezvanīja puisis, un sarunas laikā viņi sastrīdējās, meitene dusmīgi nolika klausuli un turpināja darbu. Pēc stundas kabinetā ienāk jauns vīrietis ar krāšņu rožu pušķi un jautā: «Vai tu esi grāmatvede?» Saņēmis apstiprinošu atbildi, viņš mīļi uzsmaida, sniedz ziedu pušķi un saka: «Tas ir tev!»
Grāmatvede, protams, domā, ka šo brīnišķīgo dāvanu atsūtījis viņas puisis, kūst kā saldējums, zvana un saldā balstiņā pateicas, saka, ka ir sajūsmā un pat neatceras, par ko viņi sastrīdējās. Puisis izbrīnīts jautā: «Paldies par ko?» Meitene paskaidro, ka pušķi jau saņēmusi un, kā saka - atkal esmu tava. Atbilde šokē - viņš nekādu pušķi nav sūtījis, un kas tie viņai tur par pielūdzējiem? Tad turpina tikpat dusmīgā balsī: «Tu arī pieņēmi to pušķi, vai ne? Un noliki uz sava galda?», un nomet klausuli. Meitene izmisumā, jau jūtas vainīga bez iemesla! Skatās uz nelaimīgo pušķi, visa ļaunuma sakni, paķer to un izmet miskastē.
Tad kabinetā ienāk priekšnieks un jautā: «Tev te vajadzēja atnest pušķi, pasūtīju brāļameitas kāzām, vai vēl nav piegādāts?» Meitene klusējot pieceļas un dodas tualetes virzienā, priekšnieks, neko nesaprotot, seko. Tad grāmatvede izceļ no papīrgroza mākslas darbu - salauzti ziedi, konfekšu papīrīši uz baltajām rozēm, kādam no rīta nav garšojusi putra, un arī tā izrotā ziedus… Vienkārši ideāla dāvana līgavai…
Kad situācija izskaidrota, šefs pasmejas un saka: «Neienāca prātā, ka kas tāds var atgadīties. Liku kurjeram birojā pušķi atdot grāmatvedībā, nedomājot, ka atradīšu to tik nožēlojamā stāvoklī.»
Lai arī svētki, nevar nepieminēt kādu svarīgu grāmatvežu darba aspektu - negodīgus darbiniekus var atrast jebkurā profesijā, bet negodīgs grāmatvedis uzņēmuma īpašniekam izmaksās visvairāk, jo grāmatvedim ir lielākas iespējas iegrābties uzņēmuma kabatā. Turklāt parasti vadītāji neko daudz nesaprot no grāmatvedības, uzticas grāmatvedim un ilgu laiku var pat nenojaust, ka viņus apkrāpj.
Daudzi domā, ka tā var atgadīties ar jebkuru citu, tikai ne ar viņiem, jo viena lieta ir lasīt par krāpniekiem, bet pavisam cita - turēt aizdomās cilvēku, kurš mierīgi strādā blakus kabinetā. Tomēr labāk vienmēr ievērot principu «uzticies, bet pārbaudi».
Ja grib gūt kādu labumu sev, grāmatveži var, piemēram, manipulēt ar izmaksājamām algām - aprēķināt tās neeksistējošiem darbiniekiem un piesavināties. Tie ne vienmēr ir fiktīvi darbinieki. Gadās, ka darbinieki pamet darbu, aiziet pensijā, bet grāmatvede viņus neizslēdz no sarakstiem un turpina maksāt algas.
Citi iespējamie «nedarbi» - pieņemt fiktīvus dokumentus komandējuma izdevumu segšanai; par atlīdzību no darījuma partneriem viņu rēķinus apmaksāt pirmos; darboties viena no firmas dibinātājiem interesēs; sadarbojoties ar noliktavas darbinieku, pieņemt mazāku preču daudzumu par augstāku cenu. Rezultātā kopējā piegādes summa sakritīs, bet grāmatvedim un noliktavas darbiniekam pa rokai būs neuzskaitīts preču pārpalikums. Var arī norakstīt pilnīgi lietojamas inventāra preces un pārdot utt.
Tieša zādzība būtu nepamatota naudas pārskaitīšana no uzņēmuma konta uz citu personu vai uzņēmumu kontiem. Bieži vien vadītāji tik ļoti uzticas grāmatvežiem, ka atļauj lietot savu elektronisko parakstu. Negodīga grāmatveža rokās tā burtiski kļūst par atslēgu dzīvoklim, kurā glabājas nauda. Maksājumus vienmēr derētu apstiprināt pašam vadītājam. Ja jums ir žēl tam atvēlētā laika, dažas minūtes dienā, atcerieties laikus, kad visi maksājumu dokumenti tika noformēti uz papīra un direktori tērēja daudz vairāk laika, lai parakstītu maksājuma uzdevumus.
Dažkārt par šantāžas priekšmetu vai nolaidīgu grāmatvežu atriebības ieroci var kļūt grāmatvedības datubāze. Grāmatvedis var pazust kopā ar to, lai pakaitinātu bijušo vadītāju vai piesegtu savus grēkus. Ja grāmatvedis noskaņojies uz krāpšanu, tad parasti cenšas nozagt vairāk un pamest darbu, pirms zādzība atklāta.
Grāmatveža pienākumu uzskaitījums daudziem neizklausās vienkāršs:
nodrošināt savlaicīgu finanšu informācijas apkopošanu, apstrādi un finanšu rādītāju aprēķināšanu;
analizēt uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus;
gatavot finanšu pārskatus un nodokļu deklarācijas utt.
Turklāt, to visu veicot, viņam jābūt gan gaišreģim, gan iluzionistam, jo jāspēj domāt ne tikai par esošo, bet iespējamo, paredzamo, vēlamo. Jāplāno finansiālā nākotne gadiem un gadu desmitiem uz priekšu. Tādēļ īstais brīdis uz mirkli apstāties, lai sveiktu un mazliet apbrīnotu ļaudis, kuri savus profesijas svētkus svin 10. novembrī.
