VAKARA ZIŅAS. Eiropas tēvu grib pasludināt par svēto

 
©SIPA/SCANPIX/LETA

Pat domādams neizdomāsi, ka vienu no Eiropas Savienības idejiskajiem pamatlicējiem Robēru Šūmani varētu iecelt svētīgo kārtā. Tomēr ar tādu paziņojumu klajā nācis Vatikāns. Pāvests Francisks jau jūnijā varētu atzīt, ka Šūmanis, kurš bija pārliecināts katolis, vadījis tikumisku un svētu dzīvi.

Vērtē desmitiem gadu

Lai kādu personu ieceltu svēto kārtā, nepieciešami divi apstiprināti brīnumi. Vispirms jāapstiprina personas beatifikācija - pasludināšana par svētīgo jeb svētlaimīgo. Kādu brīnumu ir «pastrādājis» Šūmanis?

Šūmaņa izvērtēšana potenciālajai iecelšanai svēto kārtā sākusies pirms vairāk nekā 30 gadiem. Jāatgādina, ka viņš bija Francijas ārlietu ministrs, kad 1950. gadā nāca klajā ar priekšlikumiem ekonomiskajai savienībai starp bijušajām pretiniecēm Franciju un Vāciju, lai nepieļautu otru tik postošu karu kā pirms pieciem gadiem pārdzīvotais Otrais pasaules karš. Tas kļuva par pamatu vispirms Eiropas Kopienai, bet vēlāk - Eiropas Savienībai. Šūmanis tiek uzteikts par to, ka kalpojis sabiedrības labumam, tiecoties pēc miera un izlīguma ar Vāciju, lai radītu Eiropas valstu kopienu. Un esot to paveicis kristieša cienīgā garā. Savukārt politikā viņa veikums tiek atzīmēts kā absolūti augstākā ideja 20. gadsimtā.

No sešām līdz 27

Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis 1950. gada 9. maijā nāca klajā ar deklarāciju, kurā rosināja izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kuras dalībnieki apvienotu savu akmeņogļu un tērauda ražošanu. Atsaucās un apvienojās sešas valstis: Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga. Izveidojot šādu spēcīgu ražošanas struktūru, kas būs atvērta visām valstīm, kuras vēlēsies piedalīties un apņemsies nodrošināt visas dalībvalstis ar rūpnieciskās ražošanas pamatizejvielām ar vienādiem noteikumiem, tiks likts solidārs pamats šo valstu ekonomiskai apvienībai. Citiem vārdiem sakot, valstis būs ieinteresētas turēties kopā, jo kopībā ir spēks, un šī iemesla dēļ netiktu pieļauts savstarpējs karš, jo valstīm un jaunās kopības struktūrām ir jāsadarbojas, lai risinātu problēmas. Zīmīgi, ka Šūmanis aicināja Eiropas demokrātiskās tautas apvienoties no brīvas gribas, nevis spaidu kārtā. Nu Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits sasniedz gandrīz 447 miljonus, tajā apvienojušās 27 valstis.

Ideālists

Šūmaņa deklarācijā teikts, ka organizēta un dzīva Eiropa var dot civilizācijai neaizstājamu ieguldījumu miera attiecību uzturēšanā. Viņš paredzēja, ka Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs faktisku, reālu solidaritāti.

Kad klajā nāca Robēra Šūmaņa grāmata «Eiropai», tai ievadvārdus veltīja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: “1950. gada 9. maijā Robērs Šūmans aicināja apvienot Francijas un Vācijas ogļu un tērauda ražotnes nolūkā nodrošināt mieru, uzlabot dzīves līmeni un veicināt miera laika sasniegumus. Mērķis bija pakāpeniski veidot plašāku un dziļāku politisku kopienu starp Eiropas valstīm, kas bijušas ilgstošas pretinieces.

Ideja par ekonomisko interešu vienotībā balstītu politisku kopienu bija svaiga un revolucionāra. Tā ļāva īstenot visām dalībvalstīm izdevīgu apvienošanos, aizstājot līdz tam dominējošo egoistisko nacionālismu.

Simboliski, ka cilvēks, kuru Eiropas Parlaments 1960. gadā vienbalsīgi un ar ovācijām nodēvēja par «Eiropas tēvu», dzimis vismazākajā no pašreizējām ES dalībvalstīm - Luksemburgā. Pārdzīvojis abus pasaules karus un gestapo vajāšanu, Robērs Šūmans bija personiski pieredzējis iekšēji sašķeltās Eiropas postu.

Robēra Šūmana dzīvi raksturoja tiekšanās pēc ideāla, ņemot vērā faktus.»

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!