VAKARA ZIŅAS. Ko tagad dara Imants Lancmanis?
Bijušais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, kura paveiktais ir atzinīgi novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni 1994. gadā, gleznotājs un mākslas vēsturnieks, ir gara aristokrāts, kura bagātā pieredze, zināšanas, organizētība un spēja plānot ir lielisks paraugs, no kā iedvesmoties. Ieklausīsimies viņā!
Rakstīšanas dēļ jāatliek gleznošana
«Šobrīd visi spēki ir vērsti uz grāmatu. Rakstīšana man ir ļoti svarīga. 2015. gadā iznāca monogrāfija «Rundāles pils. Vēsture». Pēc diviem gadiem iznāca otrā daļa ‒ «Rundāles pils II. Pils tuvplānā», kurā apskatīju pili pa telpām un visādām sīkām detaļām. Tagad ir paredzēts trešais sējums, un tajā ir jāapkopo visa restaurācijas pieredze. Ne tikai tas, kas ir noticis pusgadsimta laikā manā acu priekšā, bet atskatoties senākās restaurācijās 19. un 20. gadsimta pirmajā pusē. Tas ir atbildīgs darbs, jo visu savākt kopā nav viegli. Grāmatai ir jāiznāk nākamā gada 24. maijā. Man ļoti palīdz māsa Lauma, kura ir rakstījusi dažas no nodaļām.
Tas nozīmē, ka nu jau divu pēdējo mēnešu laikā man bija jānoliek malā cita ļoti svarīga nodarbe ‒ gleznošana. Tad, kad es aizgāju pensijā 2018. gada beigās, biju uzreiz ieplānojis, ka paralēli darīšu abas lietas. Rakstīšu un gleznošu. Tā tas visu laiku notika. Tagad manīju ‒ grāmata prasa tādu darbu, ka nevaru atļauties dienu sadalīt uz pusēm. Tāpēc gandrīz visu dienu nosēžu pie datora. Cenšos arī pastaigāties, kustēties, kas ir nepieciešams. Man dators ir galvenā darba vieta. Esmu ar to ļoti saradis.»
Strādā ar prieku un regulāri
«Cilvēkiem liekas, ka «Covid-19» laikā ir ierobežojumi un visādi apgrūtinājumi. Es to nejūtu, jo mans darbs ir paša izvēlēts. Es to daru ar prieku, regulāri un nepavisam nebēdāju, ka man nav iespējas doties kaut kur. Es pat teiktu, ka tas ir man ļāvis vieglāk izvairīties no uzaicinājumiem ierasties uz kādiem pasākumiem, izstāžu atklāšanu. Nākošajā gadā ir jābūt arī manai 80 gadu jubilejas gleznu izstādei. Priekšā stāv ‒ sagatavot izdošanai manas mūžībā aizgājušās sievas [Ievas Lancmanes] 18. gadsimta portretu izstādes katalogu. Jau 1997. gadā es to sastādīju, bet lielā mērā to uzrakstīja viņa. Tagad to varētu papildināt un sagatavot izdošanai. Tam ķeršos klāt pēc tam, kad būs pabeigta grāmata. Mani plāni ir ļoti, ļoti regulāri, ritmiski, varētu teikt, ka samērā vienmērīgi. Bet katrā ziņā tas man sagādā prieku un aizrauj.»