«Kāpēc Latvijas Republikas (LR) Ģenerālprokuratūras (ĢP) starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Kaspars Kalniņš, izskatot Kristīnes Misānes Eiropas apcietināšanas orderi, nevis savas kompetences ietvaros izvērtēja minētā dokumenta atbilstību starptautiskajām normām, bet, pārkāpjot sava amata darba pienākumus, veica citas valsts tiesas nolēmuma analīzi un kritiku?»
Vienkāršākā valodā šis brīvdienu žurnāla »Vakara Ziņas« lasītāja jautājums skan - vai un tādā gadījumā kāpēc prokurors pārkāpa likumu, patvaļīgi paplašinot savas tiesības un pieņemot lēmumu, ko drīkstēja darīt tikai tiesa?
Dānijas Karaliste 2019. gada janvārī piedāvāja Latvijai pārņemt Misāni. ĢP toreiz atteicās, argumentējot, ka nevarot izdot Eiropas apcietinājuma orderi. Šogad Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ar lūgumu izdot Misāni vērsās pie Dānijas Karalistes premjerministres Meti Fredriksenas, taču saņēma atteikumu, jo Latvija pati pirms gada atteicās pārņemt Misāni.
Dānija 20. februārī Misāni gatavojās izdot Dienvidāfrikai (DĀR). Viņas māsai Mārītei Batrakai Dānijā esošais advokāts 19. februārī paziņoja, ka Kristīnes Misānes izdošana DĀR ir īslaicīgi apturēta. Pastāv arī iespēja, ka Dānija varētu viņu izdot Latvijai arī tagad. Nepieciešamo dokumentu sagatavošanai Dānijai nepieciešamas aptuveni divas nedēļas.
ĢP pēc jaunu pierādījumu saņemšanas 18. februārī pieņēma Eiropas apcietinājuma lēmumu pret Misāni. Pēc ĢP lūguma Vidzemes priekšpilsētas tiesa apstiprināja aresta orderi par Dānijā esošās Misānes izdošanu Latvijai.
17. februārī ĢP tika saņemti jauni pierādījumi kriminālprocesa sākšanai. Šajā kriminālprocesā Misāne atzīta par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 168. panta, 193. panta otrās daļas un 275. panta otrās daļas - par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšanu, par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu, iznīcināšanu, bojāšanu vai nelikumīgu izmantošanu, kā arī par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu.
18. februārī Ģenerālprokuratūra pieņēma Eiropas apcietinājuma lēmumu pret Misāni un nosūtīja to Dānijas Karalistes kompetentajai iestādei par Latvijas Republikas pilsones izdošanu Latvijai. Pēc Rīgas tiesas Apgabala prokuratūras ierosinājuma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piemēroja Misānei drošības līdzekli - apcietinājumu -, kas ir priekšnosacījums, lai izdotu Eiropas apcietinājuma lēmumu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns sociālajā tīklā «Twitter» 17. februārī publicēja ierakstu: «Šobrīd darām iespējamo LV pilsones K. Misānes tiesību aizsardzībai. Sazinājos ar Eiropas Komisijas viceprezidentes Jurovas biroju, lietu pacelsim Eiropas Savienības (ES) līmenī - ministru sanāksmē Briselē. Šodien sazvanījos ar DĀR kolēģi: tuvākajā laikā gatavi slēgt līgumu par sadarbību krimināllietās.» Ja tiks panākts šāds sadarbības līgums ar DĀR, tad brīdī, kad Misāne nonāktu DĀR, ĢP būtu tiesības lūgt viņu izdot Latvijai izmeklēšanai vai tiesāšanai. Ja Misāne tiks tiesāta un notiesāta DĀR, tad Latvijas Tieslietu ministrijai būs tiesības prasīt viņu izdot Latvijai, lai sev piemēroto soda mēru viņa varētu izciest šeit.
Prokuratūrai Ēnu diena svarīgāka par Kristīni Misāni
Diemžēl pats Kaspars Kalniņš savā aizņemtībā nekad nav atradis laiku atbildēt uz »Vakara Ziņu« lasītāju jautājumiem. Ar ĢP preses dienesta starpniecību vairākkārt ir saņemta standarta atbilde: «Nekāda plašāka informācija šobrīd netiks sniegta», nesaprotamu iemeslu dēļ uzskatot, ka šie jautājumi neatbilst žurnāla formātam un ka nevienam »Vakaru Ziņu« lasītājam nevarētu būt juridiskā izglītība. Jā, protams, žurnālam ir dažādi lasītāji, taču daudzi vēlējās saprast - kāpēc prokurors Kaspars Kalniņš neaizbrauca pie viņas uz Dāniju, lai iegūtu papildu pierādījumus par viņai inkriminētajām apsūdzībām. Kāpēc neviens no ĢP neaizgāja aprunāties ar Kristīnes Misānes atbalstītājiem pie Dānijas Karalistes vēstniecības 15. janvārī notiekošā piketa laikā un arī 17. februārī pie ĢP? Vai šāda attieksme pierāda prokurora vienaldzību par konkrēto gadījumu, par ES un Latvijas pilsones Kristīnes Misānes likteni un dzīvību? Pat mazi bērniņi no Lapmežciema pēc savas iniciatīvas sūtīja zīmējumus un vēstules Dānijas karalienei ar lūgumu apžēlot Kristīni Misāni…
Uz šiem jautājumiem tika saņemti neitrāli pārgudri komentāri, kuros pēc būtības tomēr netika sniegtas konkrētas atbildes uz lasītāju jautājumiem. Pēc tam - ĢP nedēļu bija ļoti aizņemta ar visas Latvijas Ēnu dienu. »Vakara Ziņas« saņēma atbildi Valentīndienas rītā: «ĢP kopš 2019. gada sākuma iesaistījusies attiecīgā jautājuma risināšanā, tajā skaitā Dānijas Karalistes prokuratūrai tika nosūtīts lūgums pārskatīt Misānes izdošanu, ņemot vērā cilvēktiesību pārkāpumus DĀR, un lūgts Dānijas Karalistes tieslietu ministram rast iespēju pārskatīt lēmumu par viņas izdošanas pieprasījuma pamatotību situācijā, kad personas pilsonības valsts likumdošanā ir paredzēts mazāks sods, nekā to pieprasa regulējums, lai izdotu Eiropas apcietināšanas lēmumu. ĢP ir atklāti paudusi gatavību pieņemt Misānes pašrocīgi uzrakstītu liecību. Jāuzsver, ka jau sākotnēji ĢP nebija tiesiska pamata izdot Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Kristīni Misāni. Pieņemot Eiropas apcietināšanas orderi, prokuratūra būtu pārkāpusi nacionālās un starptautiskās tiesību normas. Prokuroriem lēmumi jāpieņem tikai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Personu meklēšanas sistēmā iekļautās ziņas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužamas.» Pretrunīga atbilde jautājumam - kāpēc prokurors Kaspars Kalniņš, pirms gada izskatot Kristīnes Misānes Eiropas apcietināšanas orderi, nevis savas kompetences ietvaros izvērtēja minētā dokumenta atbilstību starptautiskajām normām, bet, pārkāpjot sava amata darba pienākumus, veica citas valsts tiesas nolēmuma analīzi un kritiku? Amata pienākumos un amata aprakstos nav dotas šādas tiesības.
Kāpēc Misāne netika aizturēta vai informēta par meklēšanu?
Joprojām nav saņemta atbilde uz jautājumu: «Kāpēc Kristīne Misāne netika informēta no Latvijas Republikas prokuratūras amatpersonu puses par viņas izsludināšanu Interpola meklēšanā uzreiz pēc Interpola Latvijas nodaļas paziņojuma Ģenerālprokuratūrai par DĀR pieteikumu par starptautisko meklēšanu?»
Misāne tobrīd pusgadu atradās Latvijā, pārvietojās ar mašīnu, lietoja bankas kartes, dēls apmeklēja skolu utt., taču neviens nebija papūlējies viņu sameklēt. Dodoties uz Dāniju, viņa Rīgas lidostā netika aizturēta, jo, lidojot uz Šengenas valstīm, pases netiek pārbaudītas. Savlaicīgi būdama informēta par faktu, ka viņa ir Interpola meklēšanā, Kristīne nebūtu izbraukusi no Latvijas, kas viņai dotu iespējas pēc taisnīgas tiesas principa pierādīt DĀR inkriminēto noziegumu nepamatotību un prettiesiskumu, iespējams, arī inkriminēto noziegumu safabricējumu.
Visu raksto lasiet šīs nedēļas "Vakara Ziņas" žurnālā
