VAKARA ZIŅAS. Paši spļaujam sev uz kurpes! Vai Latvijas autovadītāji ir balti un pūkaini?

 
©Pexels

Autovadītāji pie augstā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino citu autovadītāju kultūru! Vai nav dīvaini? Visi Latvijas autovadītāji ir balti un pūkaini kā tikko dzimuši jēriņi. Ja pataustītu muguras rajonā, tad pilnīgi noteikti atrastu spārniņus. Nu gatavie eņģelīši. Bet kas tad vainīgs pie tā, ka esam dziļi apakšgalā satiksmes drošības jomā? Autobraucēju kultūra. Ne manējā! To citu! Pārējo! Es taču esmu eņģelītis! Eņģelītis, kurš nerāda pagriezienus, strauji bremzē un lēni uzsāk kustību, brauc uz septiņdesmit pa kreiso joslu un šķērso krustojumu, kad sen jau ceļu iekrāso sarkanais luksofora signāls!

Transportlīdzekļu skaits un satiksmes intensitāte Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar to diemžēl aug arī ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits. Eiropā uz miljonu iedzīvotāju to ir vidēji 50, bet Latvijā - 78, mums atpaliekot tikai no Rumānijas un Bulgārijas. Kā «Balta» un Satiksmes ministrijas organizētās gada balvas «Drošākais uzņēmuma autoparks» ietvaros veiktajā aptaujā atzīst 62 procenti autovadītāju, drūmajā statistikā, viņuprāt, galveno lomu spēlē vājā braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Galvenie negadījumu «vaininieki» - vāja braukšanas kultūra un nesakārtota infrastruktūra

Lielākā daļa (62%) aptaujāto uzskata, ka ceļu satiksmes negadījumos galvenokārt vainojama pašu autovadītāju braukšanas kultūra. Ievērojami kritiskākas pret autovadītāju uzvedību uz Latvijas ceļiem ir sievietes - 67 procenti dāmu pretstatā 57 procentiem vīriešu norāda, ka augstais avāriju skaits skaidrojams ar mūsu pašu braukšanas paradumiem un netikumu pārsniegt likumā noteiktos ātruma ierobežojumus.

«Aptaujas dalībnieku novērojumus par problēmu ar ātruma ierobežojumu pārkāpšanu apliecina arī satiksmes intensitātes tiešsaistes kartē VAS «Latvijas valsts ceļi» pieejamie dati, kur redzams, ka daudzos novērošanas punktos vidējais braukšanas ātrums pārsniedz atļautos 90 kilometrus stundā.

Joprojām ir problēmas ar drošības jostu lietošanu, daudzi neievēro distanci un pie stūres uzmanību novērš tālrunis, kas, pēc starptautiskiem datiem, ir cēlonis trešajai daļai notikušo avāriju. Un tagad iztēlojieties jebkuru no šiem faktoriem kombinācijā ar neatbilstoši izvēlētu braukšanas ātrumu - diemžēl Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistika liecina, ka, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada, šā gada pirmajā ceturksnī bojāgājušo skaits ir palielinājies par četriem procentiem, bet otrajā ceturksnī - par 27,6. Uz ceļa tiek paņemts arvien vairāk dzīvību, tādēļ arī gada balvā «Drošākais uzņēmuma autoparks» šogad ar nozares ekspertiem un autovadītājiem kopā meklēsim droša ātruma formulu,» skaidro gada balvas «Drošākais uzņēmuma autoparks» žūrijas priekšsēdētājs un apdrošināšanas sabiedrības «Balta» Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Trešā daļa aptaujāto autovadītāju pie augstā negadījumu skaita cēloņiem min arī nesakārtotu infrastruktūru. Šo kā argumentu gan biežāk norāda stiprā dzimuma autovadītāji - 36 procenti vīriešu un 26 procenti sieviešu. Tikai divi procenti respondentu uzskata, ka pie vainas varētu būt arī transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis.

«Protams, par ceļu infrastruktūru Latvijā var diskutēt gari un plaši. Piemēram, «Balta» šī gada deviņos mēnešos ir saņēmusi 530 pieteikumus par nekvalitatīvu ceļa segumu izraisītiem negadījumiem, tajā skaitā iebraukšanu bedrē, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn. Tomēr, izprotot, ka infrastruktūras uzlabojumi nenotiks tagad un tūlīt, pašu paradumu maiņu varam sākt jau šodien. Lai gan mums nav datu, tieši cik negadījumu izraisījusi atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, iespaidīgais fiksēto ātruma pārkāpšanas gadījumu skaits ļauj pieņemt, ka vismaz daļēji tas ir vainojams kopējā statistikā. Tādēļ attieksmes un pašu braukšanas kultūras maiņa viennozīmīgi ir atspēriena punkts pozitīvām izmaiņām uz Latvijas ceļiem,» uzsver Kristaps Liecinieks.

Sūdzas par lēniem braucējiem, steidzas darba darīšanās

Lai gan lielākā daļa autovadītāju paši norāda, ka neatbilstoša ātruma izvēle ir viens no biežākajiem avāriju cēloņiem,

vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka mēdz pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, pārsniedzot ātrumu. Teju katrs otrais autovadītājs savu rīcību pamato ar neiecietību pret citiem autovadītājiem, kuri, viņuprāt, uz ceļa pārvietojas pārāk lēni, tādējādi «bremzējot» kopējo satiksmi. Šo argumentu ātruma pārkāpšanai visbiežāk norādījuši vīrieši un autovadītāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Tas, iespējams, skaidrojams ar intensīvo satiksmi pilsētā, jo «lēno» braucēju apdzīšana un ātruma pārsniegšana raksturīga 22 procentiem pilsētnieku, bet tikai 11 procentiem iedzīvotāju laukos.

Katrs desmitais autovadītājs uz ceļa lēmumu pārsniegt atļauto ātrumu pamato ar neatliekamām vai steidzamām darba darīšanām. Tikpat daudzi norāda, ka šobrīd noteiktais atļautais braukšanas ātrums ir pārāk mazs.

«Pērn Valsts policija fiksējusi 72 931 administratīvo pārkāpumu, autovadītājiem pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. 984 autovadītāji - tātad 2 vai pat 3 autovadītāji ik dienu - pārsnieguši ātrumu tādā mērogā, ka likums par to paredz tiesību izmantošanas aizliegumu. Ar CSDD fotoradariem pērn fiksēti gandrīz 273 000 ātruma pārsniegšanas gadījumu. Lielākā daļa no tiem ir statiskie radari, un mēs visi zinām, kur tie atrodas, tomēr apmēram katra trešā transporta līdzekļa vadītājs nav uzskatījis par vajadzīgu piebremzēt. Lai uzlabotu negatīvo ainu uz ceļiem, pašiem jāpiedomā, kā mainīt savu braukšanas kultūru,» aicina Kristaps Liecinieks.

Veselais saprāts motivē vairāk nekā naudas sodi

Atbildot uz jautājumu, kas motivē ātrumu nepārkāpt, lielākā daļa aptaujāto norāda pašu un pasažieru drošību - no tiem 60 procenti ir sievietes un cilvēki ar bērniem. Teju katrs piektais norāda nevēlēšanos maksāt naudas sodu, kas visbiežāk motivē tieši studentus un gados jaunus autovadītājus. Tikai 11 procenti autovadītāju ātrumu nepārkāpj, jo baidās izraisīt satiksmes negadījumu, bet četri procenti izvēlas atbilstošu braukšanas ātrumu, lai ekonomētu degvielu.

 

Rīgas namu pārvaldnieks