TV un radio zvaigzne Baiba Sipeniece-Gavare šobrīd ir redzama uz Latvijas kinoteātru ekrāniem romantiskajā komēdijā «Jaungada taksometrs», kurā atveido dzīvesgudru un sirsnīgu dāmu, kas palīdz gan ar padomu, gan ar Ziemassvētku dāvanu izvēli. Taču kāds ir bijis aizvadītais gads pašai aktrisei, viņa atklāja sarunā ar »Vakara Ziņām«.
«Vaicājot, ko es vēlos nākamajā gadā, es arī savai ģimenei katru gadu atgādinu, ka man neko nevajag, lai tikai neatņem to, kas ir. Tas arī ir piepildījies. Viss ir, un tik tiešām neko nevajag! Nekas nav gājis mazumā.
Man ir prieks par bērniem. Vecākā meita (Grieta) ir izlidojusi no ģimenes ligzdas. Viņa dzīvo atsevišķi, ir spērusi pirmos patstāvīgos soļus un realizējusi savus sapņus. Mazais bērns (Hermīne) no maza bērna ir izaudzis par kārtīgu pusaudzi. Tagad es piedzīvoju visus šos skaistos mirkļus. Tādā zīmē man ir pagājis šis gads.
Runājot par manām jaunā gada vēlmēm, es neko jums nevarēšu pastāstīt. Ja gribi sasmīdināt Dievu, izstāsti viņam savus plānus. Nevajag savas apņemšanās teikt skaļi. Vienmēr visiem saku, ja jums ir kāda apņemšanās, tad vispirms to izpildiet un pēc tam visiem pastāstiet, izdevās vai nē. Ir ļoti vieglprātīgi savas apņemšanās vispirms izstāstīt un tad realizēt. Tad, kad to būsi izdarījis, varēsi ar atpakaļejošu datumu stāstīt, kāds bija 2019. gada sapnis, ko gribēji realizēt. Tās apņemšanās, kas man nāk līdzi no iepriekšējā gada, neesmu īstenojusi, jo ir daudzi un dažādi iemesli, kāpēc tā. Viens no galvenajiem iemesliem ir tīri cilvēcisks slinkums. Droši vien nav kur steigties un viss vēl priekšā.
Ļoti skaisti, ka gads noslēdzas ar šo filmu «Jaungada taksometrs». Tā ir laba zīme. Es ļoti ceru, ka Martinsona kungs (filmas režisors Māris Martinsons - red. piez.) savāks kopā šo lielisko kompāniju un varbūt taps «Jaungada taksometrs 2», kas kļūtu par skaistu tradīciju. Es uzreiz piekritu filmēties, neizlasot filmas scenāriju, tāpēc ka sapratu, ka tas būs skaists piedzīvojums. Ja piedzīvojumi izklausās vilinoši un ir laba kompānija, es vienmēr tajos piedalos. Kompānija bija laba un arī piedzīvojums,» pastāsta Baiba Sipeniece-Gavare.
