VAKARA ZIŅAS. Ilze Jurkāne: Brīnos, ka cilvēki nejūt mīlestību pret šo valsti
Latvijas valsts simtgades sarīkojumi jau kopš šā gada sākuma ir šķēluši sabiedrību vairākās grupās. Viena daļa uzskata, ka svētkiem veltīto finansējumu varētu izlietot saprātīgāk, novirzot to veselībai un citām nozarēm, citi tieši pretēji – bauda un centīgi apmeklē simtgadei veltītos sarīkojumus un no sirds par tiem priecājas.
«Piedzimstot un uzaugot Amerikā, es vienmēr esmu bijusi Latvijas patriote. Pirmo reizi Latviju ieraudzīju 35 gadu vecumā un pārcēlos uz šejieni, kad man bija nepilni 40 gadi. Man patiešām ir milzīgs lepnums par mūsu valsti. Šogad izjūtu simtgades svētku sajūtu un tieši pēdējās dienās daudz par to domāju. Ja es skatos uz mūsu operdziedātājiem, māksliniekiem, mūziķiem, sportistiem, secinu, ka mēs esam lielvalsts. Latvija ir maziņa iedzīvotāju skaita ziņā un teritorijas lielumā. Mēs jau arī zinām, ka tādas mazas lietas kā dimanti ir vērtīgāki par citiem lieliem akmeņiem.
Esmu ļoti daudz ceļojusi, bijusi gandrīz 70 valstīs un saprotu, ka gribu dzīvot tikai Latvijā.
Dzīvojot Rīgā, tiešām baudu lielo kultūras piedāvājumu, katru vakaru varu iet uz pasākumiem un ne vienmēr paspēju aiziet uz visiem sarīkojumiem, ko vēlos. Mums ir tik skaisti cilvēki, arhitektūra un arī ēdiens. Latvijā ir eleganti. Es ļoti daudz pavadu laiku dažādās Latvijas vietās, braucot kopā ar «Rimi» gardēžu programmu. Mums ir brīnišķīgas pilsētas Cēsis, Sigulda, Kuldīga un Rēzekne. Es brīnos, ka cilvēki nejūt mīlestību pret šo valsti. Man viņu ir žēl, jo viņi nesaprot, cik mums ir labi. Mums ir visi četri gadalaiki, daba un kultūras pasākumi. Šeit ir skaista vide, kur augt bērniem. Man liekas, ka cilvēki to nenovērtē. Brauc uz siltajām zemēm, kur tajās zemēs dzīvojošie cilvēki būtu laimīgi atrasties šeit, kur ir meži, pļavas un puķes. Es novēlu Latvijas iedzīvotājiem saprast, kas viņiem dots.
Personiski es svinu Latvijas simtgadi, sākot ar 4. maiju, kurā bija ļoti krāšņi un dažādi pasākumi. Ieskaitot filmu pirmizrādes «Bille» un «Mērijas ceļojums», kurā bija aicināts ierasties tautastērpā. Tā kā izstāvējām septiņas stundas rindā, nopirkām arī biļetes uz visiem Dziesmu un deju svētku koncertiem, kā arī lielo noslēguma koncertu. Tagad tuvojas arī simtgades kulminācija, kam nopietni gatavojos un esmu jau daudz ko ieplānojusi. 17. novembrī iešu uz operu un pusnaktī starp 17. un 18. novembri pie pieminekļa nolikšu ziedus. Piedalīšos 18. novembra gājienā, pēc kura, protams, taisīšu draugam un ģimenei svētku pusdienas. Protams, tematiski arī dekorēšu māju,» savu stāstu atklāj finansiste un kulinārijas eksperte Ilze Jurkāne.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv