Līdz ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa paziņojumu par atkāpšanos no ārlietu ministra amata, ko viņa partijas biedri no “Jaunās Vienotības” (JV) dēvē par atbildīga Rietumu politiķa rīcības paraugu, speciālo lidojumu skandālam punkts nav pielikts. Gan prokuratūras sāktais kriminālprocess, gan Valsts kontroles revīzijas ziņojums var radīt jautājumus arī par Kariņa bijušo biroja darbinieku lomu. Daļa no viņiem strādā arī pie tagadējās premjeres Evikas Siliņas (JV). Nav beidzies arī otrs skandāls – par iespējamām aplokšņu algām “Vienotības” birojā. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka KNAB nupat sodījis JV par atsevišķiem pārkāpumiem, par kuriem iepriekš ir stāstījis atlaistais partijas darbinieks Normunds Orleāns.
Krišjānim Kariņam Zaļās ceturtdienas paziņojums par atkāpšanos no ārlietu ministra amata neaizņēma vairāk kā pusminūti. Žurnālistu jautājumus viņš ignorēja. Tāpēc neatbildēti palika arī jautājumi par viņa nākotni apvienības JV vadībā. “de facto” Kariņu sastapa jau pēc Lieldienām, un izrādījās, ka ilggadējais valdības vadītājs par savas atkāpšanās politiskajām sekām brīvdienās neesot padomājis. “Par to es neesmu īpaši šobrīd domājis, neesmu runājis ar kolēģiem. Nāks laiks - nāks padoms,” pauda JV valdes priekšsēdētājs.
Kariņš atteicās atbildēt, vai par demisiju izlēma pats vai to viņam sarunā ieteica darīt premjere Siliņa. Tomēr “de facto” zināms, ka šo lēmumu Kariņš pieņēma jau pirms sarunas ar premjeri, redzot partijas biedru publisko retoriku pēc “Vienotības” valdes sēdes, kas notika laikā, kad viņš bija vizītē ASV. Pēc prokuratūras paziņojuma par kriminālprocesa sākšanu par Kariņa speciālajiem lidojumiem partijas biedri pauda, ka lēmums par Kariņa turpmāko darbu valdībā jāpieņem premjerei.
Noprotams, ka ekspremjera sievas Andas Kariņas nesenā “Facebook” ierakstā paustā vilšanās par Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un “Jaunās Vienotības” “komandas atbalsta trūkumu” lielā mērā atspoguļo arī paša Kariņa sajūtas. Kariņš gan cerīgi raugās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uzskatot, ka vēlētāju atbalsts viņam esot - par spīti gan demisijai, gan skandāliem ap “Vienotības” finansēm: “Mēs kā vadošā partija esam pakļauti visāda veida kritikai un uzbrukumiem no visām pusēm. Nu, tā ir
daļa politikas. Bet es ļoti paļaujos uz mūsu vēlētājiem un atbalstītājiem, un es pats varu izteikt izbrīnu un pateicību par to, cik daudz cilvēki ar mani ir sazinājušies, izsakot tieši ļoti lielu atbalstu, arī varbūt cilvēki, kuri līdz šim ir vairāki klusējuši.”
Lai gan Kariņa demisija šķietami mazina partijas saikni ar lidojumu krimināllietu, tikmēr nekur nav pazudis JV iespējamās melnās kases skandāls, turklāt tajā parādās aizvien jauni aspekti. Šonedēļ KNAB publiskoja ziņojumu par partiju 2022. gada pārskatu pārbaudēm. JV piemēroti četri naudassodi, kopsummā gandrīz tūkstoš eiro, turklāt KNAB vēl joprojām vērtē iespēju uzsākt administratīvās lietas par finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā.
Viens no pārkāpumiem - JV izmantoja biedrības “Retro Auto muzejs” pamatlīdzekļus apvienības vajadzībām. KNAB ziņojumā uzskaitīts priekšmetu saraksts: lāzerprinteris un tā toneris, ledusskapis, televizors un tā kronšteins. Līdz ar to JV ir saņēmusi labumu no juridiskās personas, kas ir aizliegts.
“Retro auto muzeja” valdes loceklis Normunds Orleāns ir bijušais partijas biroja vadītājs, kuru nesen no “Vienotības” izslēdza. Pirms gada par problēmām viņš sāka runāt partijas iekšienē, taču nu par aplokšņu algas saņemšanu birojā un citiem skaidras naudas aprites gadījumiem Orleāns sācis apgalvot publiski.
Partijas valdei un ētikas komisijai Orleāns pērn augustā arī ziņoja, ka Saeimas vēlēšanu kampaņas izdevumos netika iekļauti “kampaņas busu degvielas izdevumi”. To viņš marta vidū apstiprināja arī intervijā “de facto”, norādot uz Zemgales saraksta līdera, toreizējā finanšu ministra Jāņa Reira biroja vadītājas Signes Jantones atbildību: “Mēs regulāri KNAB dodam to informāciju. Signe Jantone - mēs redzam, ka viņa veikusi tādas dokumentu kontroles un pārsūtīšanas un iesaistījusies, braukusi ar tiem autobusiem kampaņas laikā, neuzrādījusi maksājumus par benzīnu. Kur viņi palika? (..) “Tu skaidri un gaiši - tev noliek čekus, un tu redzi, ka autobuss brauc pa Rīgu, Vidzemi. Benzīnu [vajag] - viņš taču uz gaisu neiet, jā. Nu tā Signe Jantone saka - man nemaz nav tiesību, es nevaru braukt. Es KNAB saku - viņa taču melo!”
Tagad kļuvis zināms, ka KNAB patiešām konstatējis: JV iegrāmatoja darījumus par transportlīdzekļu nomu, transportu izmantojot tikšanām ar vēlētājiem Rīgas un Zemgales reģionos. Taču grāmatvedības reģistros un dokumentos netika norādītā informācija par patērēto degvielas izlietojumu nomātajam transportam - ne čeki, ne pavadzīmes. Cik lielas bija summas un kurš par degvielu maksājis, nav zināms. No KNAB uzliktā soda noprotams, ka tas tiek vērtēts kā informācijas par saņemtu dāvinājumu noklusēšana.
Zemgalē uz autobusiem tika reklamēti JV saraksta līderi Reirs un tagadējā izglītības ministre Anda Čakša, bet Rīgā - Kariņš un toreizējais ārlietu ministrs, pēc ievēlēšanas par Valsts prezidentu no “Jaunās Vienotības” aizgājušais Edgars Rinkēvičs.
Ilggadēja vairāku finanšu ministru biroja vadītāja Signe Jantone pirms dažām nedēļām kļuva par JV ģenerālsekretāri. Viņa stāsta - par abiem KNAB lēmumiem vēl nav iestājies pārsūdzības termiņš, un šobrīd apvienība lemj, kā rīkoties.
Par Zemgales busiņu Jantone gan ir labi informēta, tomēr tas, kā notika degvielas apmaksa, līdz galam skaidrs nekļūst. “Es biju Zemgales reģiona, Zemgales saraksta koordinatore. Priekšvēlēšanu laikā uz brīvprātības principiem darbojos. (..) Es pati ar to busiņu nebraucu. Ar to brauca brīvprātīgie. Visi čeki tika iesniegti Normundam Orleānam, kurš bija atbildīgs gan par busiņu nodošanu atbildīgajai personai, gan arī par čeku savākšanu un uzskaiti,” sarunā ar “de facto” stāsta Jantone.
No viņas paustā izriet šāds scenārijs: busiņu vada brīvprātīgais; viņš nopērk degvielu, iesniedz čeku; viņš grib atpakaļ naudu, jo ir iztērējis savu naudu par degvielu kampaņai. Taču, kurš ir tas, kas viņam šo naudu pārskaita vai kā citādi atdod - Orleāns vai kāds cits, no Jantones skaidrotā nekļūst saprotams: “Ziniet, es precīzi nevarēšu atcerēties, bet tur bija atkarībā no ... Tur bija situācija tāda, ka to darīja deputāta kandidāti. Es tiešām negribu maldināt skatītājus, bet bija tā, ka deputātu kandidāti, tie, uz kura reģionu brauc, piemēram, Jēkabpils - Leonīds Salcevičs organizēja degvielas ieliešanu. Un tie čeki visi tika krāti un atdoti Normundam Orleānam kopā ar visu busu.”
Orleāns, kurš šonedēļ bija ārpus Latvijas, Jantones pausto “de facto” rakstiski komentēja īsi: “Signe melo!” Viņš arī pārsūta savu 2022. gada oktobra sākuma saraksti ar toreizējo Zemgales kampaņas koordinatori, kur Jantone Orleānam norādīja, ka degvielas čekus, ko viņam iedevis kāds Kristians, jāatdod viņai. Orleāns viņai pārsūtīja trīs čeku fotogrāfijas no septembra nogales: katrs bija apmēram 75 eiro vērtībā un maksāts par degvielu tika skaidrā naudā.
Kas ir šis Kristians, kā un vai vispār viņam tika atmaksāts, Jantone “de facto” atbildi nesniedza. Tikmēr Jēkabpils domnieks Salcevičs, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija Jantones kolēģis finanšu ministra Reira birojā, “de facto” apgalvo, ka par degvielas liešanu kampaņas busiņā neko nezinot.