arrow_downwardReferenduma atskaņas

Viens no Latvijas iekšējās nestabilitātes faktoriem, kas laiku pa laikam uzpeld, šūpojot kopējo laivu, ir valodu jautājums. Šobrīd tas atkal aktualizējies saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīto prasību no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) paziņojumu, ka tā šo prasību izpildīt nevar, jo tas būšot pretrunā ar Satversmē ierakstītajām mazākumtautību tiesībām.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.

Pamatskolēniem plānots sniegt iespēju atteikties no krievu valodas apguves jau šovasar, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu atbalstītais priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā pirms otrā lasījuma Saeimā.

"Atliek tikai izteikt nožēlu, ka tāda ir situācija," TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” raidījuma skatītāja ziņu komentē Zemessardzes štāba virsnieks, komandkapteinis Normunds Adamovičs. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā nav informācijas par to, vai skolēni būtu atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, deputātiem otrdien stāstīja IZM pārstāvji.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzskata, ka nākotnē būtu jāatsakās no īpašām krievu valodas satura sabiedrisko mediju programmām, bet satura īpatsvara samazinājumam ir jānotiek pakāpeniski, aģentūrai LETA pavēstīja SEPLP pārstāvji, komentējot nule atkāpušās padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes aiziešanas iemeslus.

Noslēgumam tuvojas darbs pie grozījumiem, kas šogad ļaus 9.klases skolēniem pabeigt pamatskolu bez atzīmes krievu valodā vai krievu literatūrā, raidījumā "Krustpunktā" atklāja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Seši parlamentā nepārstāvētie politiskie spēki saskata pieļautas nepilnības parakstu vākšanā par Saeimas atlaišanas ierosināšanu.

Latvijā netiks rīkots referendums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu, jo mēneša laikā netika savākts nepieciešamais vēlētāju atbalsts.

Kanāla TV24 raidījuma “Preses klubs” studijā viesojās bijušais latviešu basketbolists, starptautiskās jauniešu kustības Ghetto Games dibinātājs Raimonds Elbakjans, kurš komentēja arī tēmu par krievu valodu Latvijā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā, tā stāšanos spēkā atliekot no sākotnēji paredzētā 2024.gada 1.janvāra uz 1.septembri.

No 7.decembra līdz 5.janvārim paredzētā parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par partnerības institūta ieviešanu notiks dažādas pulksteņa laikos atkarībā no pašvaldības.

Par 14.Saeimas atlaišanas referenduma ierosināšanu parakstījušies 30 000 cilvēku, liecina portālā "Latvija.lv" publicētā informācija.

“Šobrīd nav nekāda pamatojuma referendumam vajadzīgo parakstu lielajam skaitlim, kas praktiski ir demokrātijas ierobežojums,” komentējot referenduma par Saeimas atlaišanu iespējamību, TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” saka RSU profesore, politoloģe Ilga Kreituse.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) lūgs Ministru kabinetam (MK) piešķirt līdzekļus opozīcijas rosinātajai parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu par grozījumiem Notariāta likumā jeb partnerības institūta ieviešanas galveno likumprojektu.

Opozīcijas deputāti Edvards Smiltēns (AS) un Ainārs Šlesers (LPV) šodien Saeimas debatēs pauda atbalstu referenduma rīkošanas idejai par likumprojektu pakotni partnerības institūta ieviešanai.

Pēdējo nedēļu laikā uzkarsusi diskusija sakarā ar Saeimas apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, kurā paredzēts, ka sabiedriskajos medijos netiks veidots un finansēts saturs krievu valodā, sākot ar 2026. gadu.

Gala lēmums par atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos nav pieņemts, šorīt intervijā LTV "Rīta" panorāmā" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Ja mēs visu aizliegsim, kas saistīts ar Krieviju un neizmantosim iespēju mācīties arī krievu valodu, mēs tādā kā informācijas vakumā dzīvosim?" nesen raidījumā "Panorāma" šādu viedoklis pauda Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Rita Kursīte. Viņas sacītais izsaucis lielu sašutuma vētru soctīklos.

Kopš jaunā māčibu gada sākuma nerimst vecāku sašutums par obligātu krievu valodas apgūšanu skolās. Turklāt, ja bērns vai vecāki nevēlas apgūt krievu valodu, tad viņš būs šajā priekšmetā nesekmīgs un var tikt atstāts uz otru gadu.