arrow_downwardLatvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadiena

Lai gan 4. maijs, iespējams, ir svarīgākais, ko esam sasnieguši pēdējo 28 gadu laikā, joprojām ir dzirdami īpašie viedokļi par deklarācijas neleģitimitāti un nelikumīgā okupantu orgāna – Augstākās padomes – antikonstitucionālajiem lēmumiem. Arī vecā dziesma par komunistu un čekistu mūžīgo atrašanos pie varas nebeidz skanēt. Tomēr, ja atceras, kas toreiz maijā notika, viss bija pavisam vienkārši.

Par godu 4.maijam šodien VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) torņos Valmierā, Cesvainē, Daugavpilī un Rēzeknē pacels valsts karogu.

Pirms 20 gadiem dibinātā 4. maija deklarācijas kluba biedri uzskata, ka pēdējos gados patriotisms sabiedrībā ir audzis, tomēr cīņa par brīvību, neatkarību un pašapziņu vēl nav beigusies. Viņi aicina sabiedrību nesaudzīgi vērsties pret padomju laika paliekām, kas joprojām kā metastāzes bojā valsts dzīvi.

Digitālajā kartē, kas valsts simtgadei tapusi sadarbībā ar pasākumu platformu Kurp.es, pieteiktas jau teju simts svētku norises vietas, tostarp dažādi kultūras un mūzikas pasākumi, viktorīnas un citi iedzīvotāju veidoti notikumi par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai - vienai no būtiskākajām pieturzīmēm Latvijas valsts simts gados. Visaktīvāk 4. maija svētku notikumus pieteikuši iedzīvotāji Sēlijā un Rīgā, un to skaits visā Latvijā turpina pieaugt.

Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai 4.maijā Nacionālais dāvanu eksperts, uzņēmums "Lieliska dāvana”, iedzīvotājiem jau otro gadu dāvina unikālu iespēju – bez maksas izmēģināt jautras, ģimeniskas izklaides un piedzīvojumus visā Latvijā. To vidū ir izjādes ar ponijiem un mini zoo apskate, zivju ķeršana un batutu atrakcijas, panorāmas kuģītis pa Daugavu, picas degustācija, lāzerspēle, masāža un SPA, loka šaušana un daudz kas cits.  

Baltā galdauta svētki ir pirms gada Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades biroja ierosinātā tradīcija svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu, pieminot 1990.gada 4.maiju, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 27.gadadiena. Visā Latvijā ieplānota plaša svētku programma.

Ceturtdien, 4.maijā, plkst.18 Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltīts dievkalpojums.

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4.maijā Rīgas iedzīvotājus un pilsētas viesus aicina apmeklēt svētku koncertus, latviešu filmu maratonu, pasākumu "Zinu, zinu tēva sētu" Vērmanes dārzā un "Pavasaris. Roks. Daugava" 11.novembra krastmalā, vērot uguņošanas starptautiskās sacensības, kā arī piedalīties kompozīcijas "Ziedu Latvija" veidošanā un akcijā "Apskauj Latviju".

4.maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā - Saeimas namā svinīgā pasākumā Latvijas parlamentam tiks pasniegts atjaunotās Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju dāvinājums - viena no Latvijas parlamentārisma pamatlicējiem - Zigfrīda Annas Meierovica - portrets.

Rīgā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinībās rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uz vērienīgu koncertprogrammu pie Brīvības pieminekļa. Tā sāksies ar Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru uzstāšanos, tad sekos koncerts "Dzimtenes melodijas", kurā klausītāji dzirdēs vairāku Latvijas pilsētu bigbendu sniegumu kopā ar solistiem, savukārt vakarā svētku koncertā "Mūsu balsis Brīvībai" skanēs apvienotā kora izpildītās dziesmas diriģenta Inta Teterovska vadībā, kā arī priecēs solistu Ievas Akurateres, Daumanta Kalniņa, Andra Ērgļa, Ievas Sutugovas, Zanes Dombrovskas, Kalvja Bormaņa un Aināra Virgas priekšnesums.

Trešdien, 4.maijā, Neatkarības atjaunošanas dienas svinību laikā Rīgā norisināsies dažādi publiski pasākumi, kuru laikā pilsētas centrā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, kas sāksies jau šovakar.

Pirms divdesmit pieciem gadiem ceturtajā maijā neapšaubāmi bija jābalso par valsts neatkarību. Droši vien katrs, kurš bija «par», ir pārliecināts, ka balsoja tieši par to. Par brīvību, nevis valsts izmantošanu. Par kontinuitāti, nevis valsts patības nosacītību. Par to, lai vietējo emigrantu būtu mazāk nekā potenciālo imigrantu. Par to, lai būtu iespēja brīvībā ne vien būt, bet arī to kopt.

Kad augstos svētkos namatēvs vai namamāte sāk uzvesties necienīgi, tad viesi cenšas nepamanīt nesmukumu, lai nebojātu svētkus nedz sev, nedz citiem.

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25.gadadienu, Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Saeimas svinīgā sēde.

Neatkarību nevar iegūt vienreiz par visām reizēm, neatkarība mums ir jānostiprina ik dienas, šodien fotogrāfiju izstādes "25 mirkļi…" uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinību ietvaros notika tradicionālā deputātu kopīgā fotografēšanās pie Saeimas nama, kā arī fotoizstādes „25 MIRKĻI…” atklāšana.

Vairākās pasaules pilsētās 4. maijs tiek atzīmēts kā "Zvaigžņu karu" diena.

Latvija nav mazāk aizsargāta kā jebkura cita NATO dalībvalsts, šorīt Latvijas Neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai veltītajā militārajā parādē Jelgavā uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Ar netīru sirdi valsti īsti neuzcelt, šodien Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā uzsvēra luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags.