16. marts

Rīgas domē uzskata, ka šogad pašvaldības pieņemtais lēmums aizliegt visus pasākumus 16. martā pie Brīvības pieminekļa ir pamatots. Savukārt tiesībsargs šodien gaida Rīgas mēra paskaidrojumu, un arī drošības struktūru pārstāvji izteikušies, ka legālus pasākumus ir vieglāk kontrolēt.

"Tuvojas 16.marts. Kā katru gadu, politiķi laikus sākuši strīdēties par to, kurš vairāk izdarīs šīs dienas labā vai tieši pretēji – kurš vairāk to noliegs. Kā katru gadu, grūstīšanās notiek ap Brīvības pieminekli. Pagaidām mutiski un rakstiski, gaidot to īsto dienu, kad varbūt izdosies arī fiziski… Par pašiem leģionāriem, kuri vienmēr tiek ierauti šajā nejēdzīgajā mutulī, iedomājas tikai retais. Pārējie pārsvarā domā par sevi, savām runām, ambīcijām un naidu," portālam nra.lv norāda bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Administratīvā rajona tiesa šodien saņēmusi biedrības "Apvienība pret nacismu" pieteikumu, kurā lūgts atcelt Rīgas domes aizliegumu rīkot tai divus pasākumus 16.martā.

Grāmatas "Karojošā piemiņa: 16.marts un 9.maijs" autori aicina uz akadēmisku lekciju "16.marts. Kāpēc?". Tajā tiks argumentēti stāstīts par Latviešu leģiona piemiņas dienas izveidi, atzīmēšanu un tās vietu Latvijas publiskajā telpā.

"16.marta pasākumu rīkotājiem pie Brīvības pieminekļa ir tiesības izmantot pulcēšanās brīvību. Pulcēšanās brīvības ierobežošana nedrīkst būt politizēta," norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Visas organizācijas, kuras bija iesniegušas pieteikumus rīkot septiņus pasākumus leģionāru atcerei 16. martā pie Brīvības pieminekļa, ir saņēmušas atteikumu. Šāda rīcība jau kļuvusi par savdabīgu tradīciju, taču galavārds pieder tiesai.

Lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma, šodien Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve aizliedza visus 16. martā pilsētā pieteiktos pasākumus.

Eksperti uzskata: neatkarīgi no ieraksta kalendārā cilvēki svin un svinēs tajos datumos, kurus viņi uzskata par pieminēšanas vērtiem, savukārt politiķu iejaukšanās šajā diskusijā sabiedrību tikai sanaido.

Ojārs Stefans, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājs nosūtījis Valsts prezidentam Andrim Bērziņam atklāto vēstuli, kurā norādīts: Latvijas Nacionālo Partizānu apvienība un Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība izsaka visdziļāko pateicību par Jūsu publiski pausto atbalstu bijušajiem Latvijas leģionāriem. Novērtējam to kā drosmīgu, īsta valsts vīra cienīgu rīcību.

Rīgas dome tikai šonedēļ lems, vai atļaut rīkot Leģionāru piemiņas dienas pasākumus 16. martā. Taču, kā rāda pērnā gada pieredze, ja arī Rīgas rāte tos aizliegs, tiesa šādu lēmumu var atcelt un plānotie pasākumi notiks.

Patlaban ap latviešu leģionu saceltā ažiotāža ir vērtējama kā mērķtiecīga Latvijas valsts pazemošanas un nomelnošanas kampaņa, kam nav nekādas reālas saistības ar objektīvu vēstures izvērtēšanu un izpratni, aģentūrai LETA uzsver Valsts prezidenta kancelejas preses dienests, skaidrojot Valsts prezidenta viedokli tiem, kas Andra Bērziņa teikto par latviešu leģionāriem pielīdzina attieksmei pret kara noziedzniekiem.

Leģionāru dienā jeb 16.martā Rīgas domē pieteikto pasākumu norise būtu jānodala laikā un tie nedrīkstētu noritēt vienlaicīgi, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP).

Latvijas prezidenta Andra Bērziņa spriedumi par to, ka Otrajā pasaules karā vācu pusē karojušie latviešu leģionāri nav noziedznieki un ka viņu priekšā ir jānoliec galva, trešdien raisījuši Krievijas Ārlietu ministrijas sašutumu.

Rīgas domē vakar pulcējās 27 galvaspilsētā rezidējošie vēstnieki. Pilsētas mērs un pašvaldības darbinieki iepazīstināja viņus ar Rīgas tūrisma piedāvājumiem, investīciju politiku, drošības un kārtības ievērošanas un korupcijas novēršanas stratēģiju. Šādas Latvijā akreditēto vēstnieku tikšanās plānots rīkot ik gadu.

Valsts prezidents leģionārus strikti atzinis par Latvijas patriotiem un brīvības cīnītājiem, savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars norāda: gan 16. marta, gan arī 9. maija pasākumiem ir dziļš emocionāls pamats.

Latvijas iedzīvotāji, kuri 2.pasaules kara laikā nonāca fašistiskās Vācijas armijas rindās, nav noziedznieki, komentējot sakāpināto gaisotni pirms leģionāru piemiņas dienas 16.martā, šorīt telekanālā LNT sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Šogad gaidāms "ļoti īpašs" 16.marts un riski sabiedriskajai drošībai un kārtībai ir augsti, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.

Tuvojoties Latviešu leģionāru atceres dienai, 16.martam, Rīgas domē saņemti vairāki jauni pieteikumi ar pasākumiem. Aptuveni 200 cilvēku šajā dienā gatavojas organizēt gājienu, lai paustu pretēju attieksmi leģionāru piemiņas godinātājiem.

Interneta vietnē "peticijas.com" tiek vākti paraksti pret 16.marta leģionāru gājienu Rīgā.

21.februāri tika publicēts Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) ceturtais ziņojums par Latviju. Starp citiem ziņojuma sadaļā "Kopsavilkums" un 87.punktā ECRI rekomendē Latvijas varas iestādēm aizliegt "jebkādus mēģinājumus godināt personas, kuras cīnījušās Waffen SS sastāvā un sadarbojušās ar nacistiem", ka arī "aizliegt visu veidu pulcēšanos vai gājienus, kuros jebkādā veidā tiktu attaisnots nacisms".