Rīgas domē vakar pulcējās 27 galvaspilsētā rezidējošie vēstnieki. Pilsētas mērs un pašvaldības darbinieki iepazīstināja viņus ar Rīgas tūrisma piedāvājumiem, investīciju politiku, drošības un kārtības ievērošanas un korupcijas novēršanas stratēģiju. Šādas Latvijā akreditēto vēstnieku tikšanās plānots rīkot ik gadu.
Vairāki vēstnieki diskusijās kā vienu no galvenajām Rīgas problēmām akcentēja daudzas nesakārtotās ēkas un interesējās, kas tiek darīts, lai tās atjaunotu. Nils Ušakovs piekrita, ka grausti tiešām bojā Rīgas tēlu, taču ir visai grūti risināt šo jautājumu, jo gandrīz visas šīs ēkas ir privātīpašums. Pašvaldība gan bīstamākās celtnes nojauc pati par saviem līdzekļiem un mēģina iztērēto naudu piedzīt no īpašniekiem, taču ne vienmēr to izdodas izdarīt, jo liela daļa no viņiem dzīvo ārzemēs. Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka tuvākajā laikā tiks sakārtoti vairāki Rīgas rajoni, piemēram, promenāde Daugavmalā (no 1905. gada pieminekļa līdz Salu tiltam), kā arī Grīziņkalns, kura atjaunošanai piesaistīta arī Eiropas Savienības fondu nauda. Vēl viens no veidiem, kā atjaunot namus, ir māju siltināšanas projekti, kuru izmaksas daļēji sedz ES fondi. Diemžēl daudzi daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji neiesaistās šādos projektos, jo nevēlas ņemt kredītus. N. Ušakovs norādīja, ka viens no izaicinājumiem, ar ko Rīgai tagad un tuvāko gadu laikā būs jāsaskaras, ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Šobrīd galvaspilsētā dzīvo 700 000 cilvēku, un nav paredzams, ka to skaits varētu palielināties.
Diskusijās arī izskanēja iebildes pret neadekvāti lielo augstskolu skaitu tik mazā zemē kā Latvija, kā arī mēram tika vaicāts par skolu un bērnudārzu tīklu Rīgā. N. Ušakovs atzina, ka demogrāfijas rādītāji joprojām ir zemi un tie tiešā veidā atsaucas uz izglītības sistēmu: jo mazāk bērnu, jo mazāk skolu – tātad būs jāturpina skolu optimizācija. Bērnudārzu joprojām nepietiek – rinda uz tiem gan esot sarukusi, pateicoties pašvaldības un privāto bērnudārzu sadarbībai. Diemžēl tuvāko gadu laikā pilnīgi sadeldēt rindu neizdošoties. Par augstskolām mērs noplātīja tikai rokas – to tiešām ir krietni daudz, bet to skaitu pašvaldībai nav iespējas koriģēt.
Vēstnieki uzdeva āķīgus jautājumus arī par pilsētas drošību un kārtību, piemēram: kā pašvaldība rīkosies 16. martā, vai pilsētā tad gaidāmi ierodamies skinhedi. Mērs atbildēja, ka skinhedu bari noteikti nav gaidāmi, bet lēmums, vai atļaut 16. marta pasākumus, tiks pieņemts 10 dienas pirms tiem.
Pēc diskusijām, vaicāts par šāda pasākuma noderīgumu, Lielbritānijas vēstnieks Endrjū Sopers Neatkarīgajai sacīja, ka īpaši uzteikt gribot prezentāciju Rīga – pievilcīgu investīciju galamērķis. Taču būtiska bijusi arī informācija par tūrismu un lielākajiem kultūras notikumiem šajā gadā. Pieminot tūrismu, E. Sopers ironizēja, ka viņam reklāmu nevajag – to jau viņa vietā izdarījuši daļa britu tūristu – vecpuišu ballīšu rīkotāji un tamlīdzīgas izklaides baudītāji. «Esmu pateicīgs pašvaldības policijai, kas ar viņiem vienmēr labi tikusi galā, un mēs vienmēr kopā esam atrisinājuši visas šīs ne īpaši patīkamās lietas. Ceru arī uz turpmāku sadarbību!»