Latvijas prezidenta Andra Bērziņa spriedumi par to, ka Otrajā pasaules karā vācu pusē karojušie latviešu leģionāri nav noziedznieki un ka viņu priekšā ir jānoliec galva, trešdien raisījuši Krievijas Ārlietu ministrijas sašutumu.
"Diemžēl nākas konstatēt, ka oficiālās Rīgas iesakņojusies tiekšanās pēc "vēsturiskā revanša" nesekmē to, ka mūsdienu Latvija tiek uztverta kā demokrātiska valsts, kā arī nesekmē tās attiecību attīstīšanu ar Krieviju," norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.
"Centieni attaisnot Latviešu brīvprātīgā SS leģiona ļaundarības pret mierīgajiem iedzīvotājiem Novgorodas un Pleskavas apgabalā, Baltkrievijā, kā arī Rīgas geto ir zaimojoši, amorāli un likumsakarīgi raisa dziļu sašutumu kā Latvijā, tā arī ārzemēs," norādīja Lukaševičs.
Šādi demonstratīvi tiek ignorēta ANO Ģenerālās asamblejas 66.sesijas rezolūcija par tādas prakses nepieļaujamību, kas sekmē mūsdienu rasisma un ksenofobijas formu eskalāciju, nesenais Eiropas rasisma un neiecietības komisijas ziņojums, kurā pausts satraukums par nacistu kustības, bijušo "Waffen SS" biedru un vietējo kolaboracionistu slavināšanu, pārliecināts ir Krievijas diplomāts.
"Turklāt līdzās šiem centieniem padarīt baltus hitleriskos līdzskrējējus izskan arī sašutumu izraisoša izsmalcināta argumentācija, it kā padomju vara vēl 1955.gadā būtu reabilitējusi bijušos esesiešus," norādīja Lukaševičs.
"Šeit būtu jāatgādina, ka PSRS Augstākās padomes prezidija 1955.gada 17.septembra dekrētā runa nebūt nav par reabilitāciju, bet gan to padomju pilsoņu amnestiju, "kas Lielā tēvijas kara laikā savas mazdūšības vai neapzinīguma dēļ tika ievilki sadarbībā ar okupantiem", turklāt tur ir teiks, ka tas netiek attiecināts "uz bendēm, kas ir notiesāti par padomju pilsoņu nogalināšanu un spīdzināšanu"," skaidroja ministrijas oficiālais pārstāvis.
Komentējot sakāpināto gaisotni pirms leģionāru piemiņas dienas 16.martā, Latvijas prezidents Andris Bērziņš 28.februārī telekanālā LNT sacīja, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri Otrā pasaules kara laikā nonāca fašistiskās Vācijas armijas rindās, nav noziedznieki.
Politiķis tieši neatbildēja uz vairākkārt uzdoto jautājumu, vai valstij leģionāru piemiņa 16.martā būtu jāgodā kaut kā īpašāk, vien sakot, ka "ignorēt nevajag neko". Bērziņš retoriski vaicāja, kāpēc gan vajadzētu noliegt to, ka tik daudz cilvēku zaudējuši dzīvību un ziedojuši sevi Latvijas nākotnei.
Bērziņš stāstīja, ka no 50 000 leģionāru palicis mazāk par 500 cilvēkiem, kuru vidējais vecums esot lielāks par 90 gadiem. "Kur tur ir briesmas no viņiem?" neizpratnē par vēršanos pret leģionāru piemiņas pasākumiem bija prezidents, paužot pārliecību, ka šie cilvēki savulaik gāja cīnīties par Latviju.
Prezidents uzsvēra, ka leģionā piedalījās 1944.gadā fašistiskās Vācijas piespiedu kārtā mobilizētie cilvēki, par kuriem 1950.gadā ASV jau tika sniegts vērtējums, ka latviešu leģionā nebija kara noziedznieku, turklāt vēlāk arī Padomju Savienība šos cilvēkus reabilitējusi.
"Uzskatīt viņus par noziedzniekiem - tas ir ārpus saprāta robežām," izteicās Bērziņš, kuram vēršanās pret bijušajiem leģionāriem šķiet pilnībā nepieņemama. "Tā vietā viņu priekšā būtu galva jānoliec," piebilda politiķis.
Bērziņš domā, ka Latvijai šī situācija jāskaidro starptautiskajai sabiedrībai. Lai pats atsvaidzinātu zināšanas par šo tēmu, Bērziņš izlasījis grāmatu "Karojošā piemiņa", ar kuru aicināja iepazīties arī citus.