Uz aizvadītajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām varētu "nebūt atnākuši" partijas "Saskaņa" vēlētāji, kuri jutās nodoti, skaidrojot vēlētāju zemo aktivitāti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, pieļāva "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) saraksta līderis Mārtiņš Staķis.
Partija "Alternative" kopā ar juristiem gatavos iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm par vairākiem simtiem neapzīmogoto aplokšņu, kas tika konstatēti divos vēlēšanu iecirkņos, sacīja "Alternative" deputāta kandidāts Aleksejs Rosļikovs.
Nākamajā Rīgas domē gandrīz divas trešdaļas būs jaunie deputāti - jaunajā domes sasaukumā ievēlēts 21 iepriekšējā sasaukuma deputāts, kā arī 39 jaunievēlēti deputāti.
No "Attīstībai/Par" un "Progresīvo" (AP/P) apvienotā saraksta Rīgas domē visvairāk varētu būt ievēlēti partijas "Progresīvie" pārstāvji, kuri pēc pašreiz redzamajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ieguvuši pusi no AP/P izcīnītajām 18 vietām.
No "Gods kalpot Rīgai" saraksta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās lielāko atbalstu saņēmuši Oļegs Burovs, Dainis Turlais un Juris Radzevičs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija.
Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām, apliecināja Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.
"Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) saraksta līderis Mārtiņš Staķis pirmdien aicinās Rīgas domē ievēlēto partiju pārstāvjus uz pirmajām oficiālajām sarunām par Rīgas domes jaunās valdošās koalīcijas veidošanu.
Viena Rīgas domes deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus varētu būt prasījusi Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), bet vismazāk - "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotajam sarakstam, liecina aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem pāris dienas pirms vēlēšanām.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.
Vēl vienā Rīgas vēlēšanu iecirknī atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos, šorīt TV3 atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Āgenskalna apkārtnes sabiedrība vienmēr centusies pozicionēties kā pilsoniski viena no aktīvākajām galvaspilsētā. To apliecina arī šīs vēlēšanas, taču tikai salīdzināmos lielumos. Autora iecirknī – 125. iecirknī Āgenskalna valsts ģimnāzijā ‒ vēlētāju aktivitāte, kaut arī tā ir viena no augstākajām starp 156 iecirkņiem kopumā, joprojām ļauj vēlēties vairāk.
Rīgas vēlēšanu komisija ir apkopojusi vēlēšanu rezultātus no visiem 156 vēlēšanu iecirkņiem, līdz ar to ir zināms provizoriskais nākamā Rīgas domes sasaukuma sastāvs.
Kovida ierobežojumu dēļ šīs vēlēšanas bija atšķirīgas tām īpašajām iedzīvotāju grupām, kas mīt vienkopus un veselības stāvokļa vai juridisku iemeslu dēļ nevar doties uz pilsētas vēlēšanu iecirkņiem. Atšķirīgas arī iecirkņu komisiju darbiniekiem – jo jāelpo spirta tvaiki, jālīmē pēdiņas uz grīdas un biežāk jādodas mājas vizītēs.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk iedzīvotāju nobalsojuši Purvciemā, Centrā un Ziepniekkalnā, liecina apkopotie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Partija "Alternative" apsvērs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu tiesā, ja partiju no iekļūšanas domē šķirs daži simti balsu, aģentūrai LETA sacīja "Alternative" deputāta kandidāts Aleksejs Rosļikovs.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojuši kopumā 171 611 vēlētāji jeb 40,6% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, un tā ir vēsturiski zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā vismaz kopš 1997.gada, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) publiskotā informācija.
Zemā vēlēšanu aktivitāte Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās varētu būt saistīta ar to, ka daļa krieviski runājošo rīdzinieku neaizgāja vēlēt, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda partijas "Gods kalpot Rīgai" mēra amata kandidāts Oļegs Burovs.
Koalīcija būtu jāveido Rīgas domes līdzšinējās opozīcijas valstiskajām partijām jeb tiem galvaspilsētas domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, kuri veido valdību, tomēr vispirms vēl ir jāsagaida vēlēšanu rezultāti, pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas pauda apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (APP) kopīgā saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis.