Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.
Neatkarīgā vēlēšanu dienā aptaujāja nobalsojušos rīdziniekus pie vēlēšanu iecirkņiem, uzdodot jautājumu, kādu vēlēšanu rezultātu sagaida, kas Rīgā ir jāmaina un par kādu politisko spēku viņi atdevuši savu balsi.
Ķengaragā zemākā aktivitāte
Vēlēšanu iecirknis Ķengaragā, Salaspils ielā, pēcpusdienā kluss, tikai daži vēlētāji, nekādas rindas, nekādas drūzmas. Šajā vēlēšanu iecirknī, kas atrodas pamatskolā, kā noskaidroja Neatkarīgā, vēlēšanas iepriekš vismaz pēdējos divdesmit gadus nav notikušas. Parasti vēlēšanu iecirkņi bijuši izveidoti netālajās vidusskolās. Pensionāre Aina, kas Ķengaragā dzīvo jau vairāk nekā 50 gadus, uz vēlēšanām devās apņēmīgi, jo viņa jau iepriekš skaidri zināja, par ko vēlēt. Iepriekš vienmēr balsojusi par partiju “Saskaņa”, nenoliedzot, ka tas bijis “Ušakova fenomens”, bet tagad nobalsojusi par partiju “Gods kalpot Rīgai”. Pensionāre pamato: “Burovs man vienmēr atstājis saimnieciska cilvēka iespaidu, un tas pilsētai ir galvenais. Lasu presi un secinu, ka runātāju ir daudz, bet darītāju - maz. Tāpēc es izvēlējos nobalsot tieši par viņu.”
Pilnīgi pretējs viedoklis ir Viktorijai, kura šajās vēlēšanās nolēmusi balsot par tādu politisko spēku, kas Rīgā nemaz nav bijis pārstāvēts un nav bijis pie varas. Tiesa, viņa savu izvēli atklāt nevēlējās, noteica vien, ka ir ļoti vīlusies iepriekšējā Rīgas domes vadībā. Savukārt Jānis, kurš arī dzīvo Ķengaragā visu savu mūžu, sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka nekad nav balsojis par politiskiem spēkiem, kuri līdz šim vadījuši domi, un par to viņam vienmēr bijušas asas diskusijas ar dzīvesvietas ‒ daudzstāvu nama - kaimiņiem. “Padomājiet paši, par ko visvairāk balso šejienes iedzīvotāji? Par izveidoto promenādi gar Daugavu, viņi domā, ka tieši Ušakovs pats to asfaltējis,” ironizē Jānis. Viņš pats nobalsojis par Jauno konservatīvo partiju, un galvenais iemesls, kas mudinājis tieši tā balsot, ir bijusi apņēmība cīnīties pret korupciju. Savukārt Baiba, pensionēta skolotāja, neatklāja, kā novēlējusi, bet sacīja, ka tas ir “latvisks politisks spēks”. Citā iecirknī Maskavas forštatē vēlētāju aktivitāte tikpat zema, un pat tie cilvēki, kuri atnākuši uz vēlēšanu iecirkni, nejūtas ne pārliecināti par savu izvēli, ne arī priecīgi par vēlēšanām.
“Tas viss mani ir nogurdinājis - politika, “kovids”, bezdarbs, es pat nezinu, ko lai vēlē,” vēl pirms vēlēšanu iecirkņa atzina Aleksandrs,
tomēr viņš atnācis uz vēlēšanu iecirkni, jo mudinājis kaimiņš. Tradicionāli balsojis par “Saskaņu”, bet tagad praktiski nonācis izmisumā, jo nesaprot, kas ir viena un kas ir otra partija. Viņš arī atzinās, ka nekādas politisko partiju programmas nav lasījis, jo tam neredz jēgu. Izvēlējies pēc tā, par ko paziņas un draugi runājuši, bet savu izvēli publiski atklāt kautrējās.
No tiem vēlētājiem, kuri atklāja savu izvēli šajās vēlēšanās, par galveno līderi Ķengaraga un Maskavas forštates vēlēšanu iecirkņos izvirzījās “Saskaņa”, kam sekoja “Gods kalpot Rīgai”.
Vēlamies pārmaiņas, bet grūti noticēt
Vairākos iecirkņos Pārdaugavā vēlētāju aktivitāte bija augstāka nekā Ķengaragā, taču lielākoties arī šeit Neatkarīgā sastapa pensijas un pirmspensijas cilvēkus. Vēlētāju izvēle sadrumstalota - balsojuši par dažādiem politiskiem spēkiem - gan liberāliem, gan konservatīviem, gan tā sauktajām latviskām partijām, gan partijām, par kurām tradicionāli balsojuši krievvalodīgie Rīgas iedzīvotāji. Seniore Teiksma atklāja, ka savu balsi atdevusi par Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionālās partijas sarakstu, jo “par nacionāļiem balsojusi vienmēr”. “Neredzēju jēgu kaut ko mainīt, ja man ir tuvas šīs partijas idejas, un es ceru, ka, esot Rīgas domē, šie politiķi arī Rīgu beidzot varētu padarīt latviskāku,” teica Teiksma.
Savukārt Ina nobalsojusi par “Gods kalpot Rīgai”. Savu izvēli viņa pamato ar to, ka “vismaz Burova darbībā ir vērojams kaut kāds saimnieciskais elements”. Vēl Ina ieklausījusies paziņu viedoklī, kā arī papētījusi kandidātu sarakstu, kur ielikusi vairākus krustiņus pazīstamiem cilvēkiem. Lielākā daļa Neatkarīgās apmeklētajos Pārdaugavas iecirkņos vēlētāji savu izvēli izdarījuši par labu politiskajam spēkam “Attīstībai/Par!/Progresīvie”. Vēlētāja Laine Ozoliņa skaidroja, ka viņai nav bijis ilgi jāizvēlas, jo vēlējās jaunas vēsmas Rīgas domē, viņu pārliecinājis šī politiskā spēkā līderis Mārtiņš Staķis, tāpat pārliecinājusi programma. Dmitrijs arī nobalsojis par “Attīstībai/Par!/Progresīvie”, jo ‒
“vienkārši ceru, ka kaut kas Rīgā mainīsies un Rīga nebūs Austrumu, bet Rietumu galvaspilsēta”.
Margarita ilgi nav zinājusi, par ko balsot. “Ir ļoti grūti noticēt jauniem spēkiem,” sacīja vēlētāja. Savu izvēli viņa neatklāja, bet teica, ka nobalsojusi par Rīgas domē jau iepriekš pārstāvētu partiju. Ritvars un Inga pastāstīja, ka abi novēlējuši par “Jauno Vienotību”. Uz jautājumu, kas licis izdarīt šādu izvēli, ģimene atbild: “Ziniet, vēlētos sacīt, ka tas ir viņu Rīgas mēra amata kandidāta Ķirša nopelns, bet, ja godīgi, tas ir laikam šīs partijas pašreizējā faktiskā līdera Krišjāņa Kariņa dēļ,” sacīja Ritvars. Lielu nozīme bijusi premjera pēdējo mēnešu darbībai, lai Latvijā koronavīrusa krīzes dēļ nodrošinātu stabilitāti. Laimonis nobalsojis par Zaļo un zemnieku savienību, jo ‒ “mani pārliecināja šī politiskā spēka mēra amata kandidāts Valeinis, es tieši vairākās diskusijās viņu dzirdēju un domāju, ka viņš būtu ļoti labs Rīgas mērs”. Rīdzinieks arī prognozēja, ka vēlētāju aktivitāte būšot daudz zemāka: “Visi, ar ko es runāju, tikai atmet ar roku un saka, ka nekur vēlēt neies; neesot jēgas, nekas nemainīsies.” “Cilvēkus nogurdinājusi tā politiskā ņemšanās, cilvēkiem ir izdzīvošanas jautājums, cilvēki vēlas mierīgi dzīvot, bet tad viņi ieslēdz televīziju, un atkal viss tas pats,” saka Laimonis. Viņš arī domā, ka vēlētāju aktivitāti varētu būt pasliktinājusi situācija ar Covid-19, bet ne tādēļ, ka būtu bail doties uz iecirkni, bet tāpēc, ka “bijusi saspringta situācija sabiedrībā visu ierobežojumu dēļ”.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām uz Eiropas Parlamentu, kas notika 2019. gadā, vēlētāju aktivitāte ir būtiski zemāka, un tas bija jūtams arī vēlēšanu iecirkņos - pirms gada daudzviet visas dienas garumā bija rindas, taču šoreiz - ļoti maz cilvēku.
Vai koronavīruss mazina aktivitāti?
Vēlētāji, kurus uzrunāja Neatkarīgā, uzteica vēlēšanu norises organizatorisko pusi. “Dezinfekcijas līdzekļi, maskas, katram sava pildspalva, visus sagaida, parāda, kur jāiet, ļoti ātri atrod tavu vārdu sarakstā, novēlēju dažas minūtēs,” stāsta pensionāre Anna. “Vēl ļoti labi, ka visur uz grīdas vēlēšanu iecirknī bija zīmes, kur jāiet, tas tādiem cilvēkiem kā man un vispār veciem cilvēkiem ļoti palīdzēja saprast.”
Neatkarīgā novēroja, ka vairākiem cilvēkiem līdzi bija jau savas maskas, kuras viņi uzvilka vēl pirms ieiešanas vēlēšanu iecirknī, tāpat daudziem bija līdzi savas pildspalvas. Taču vairāki balsotāji atteicās vilkt maskas, pat ja viņiem piedāvāja tās saņemt vēlēšanu iecirknī. “Viss bija lieliski noorganizēts un nekādā veidā Covid-19 nevarētu būt iemesls, lai neatnāktu vēlēt, drīzāk tā ir vilšanās politikā,” teica Jānis no Ķengaraga. Tikmēr eksperti norāda, ka viens no iemesliem zemajai vēlētāju aktivitātei varētu būt koronavīrusa apstākļi, kas nemudināja apmeklēt vēlēšanu iecirkņus, lai gan tajā pašā laikā vairāki cilvēki sociālajos tīklos dalījušies ar savām pārdomām - kāpēc lielveikali un tirdzniecības centri ir ļaužu pārpildīti, bet vēlēšanu iecirkņi tukši?
