Āgenskalna apkārtnes sabiedrība vienmēr centusies pozicionēties kā pilsoniski viena no aktīvākajām galvaspilsētā. To apliecina arī šīs vēlēšanas, taču tikai salīdzināmos lielumos. Autora iecirknī – 125. iecirknī Āgenskalna valsts ģimnāzijā ‒ vēlētāju aktivitāte, kaut arī tā ir viena no augstākajām starp 156 iecirkņiem kopumā, joprojām ļauj vēlēties vairāk.
Tā vēlēšanu dienas vakarā, precīzāk, pulksten 20.00, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, šajā iecirknī bija nobalsojuši 45,02% no konkrētajā iecirknī reģistrētā elektorāta.
Ja salīdzina ar citiem, šo iecirkni, kas turklāt atrodas ārpus iepirkšanās centriem vai dzelzceļa stacijām, var pamatoti uzskatīt par vienu no aktīvākajiem pilsētā. Jo vairāk tad, ja ņem vērā, ka tā paša laika atskaites punktā Rīgā kopumā bija nobalsojuši tikai 38,57% elektorāta.
Taču divas stundas pirms iecirkņu slēgšanas šā iecirkņa reģistrētais rezultāts, kas, salīdzinot ar 2017. gada vēlēšanām, bija par 13,79 procentpunktiem mazāks nekā 2017. gada vēlēšanās kopumā, liek aizdomāties par balsstiesīgo ticību vēlēšanām kā tādām vai vēlmi piedalīties šajos procesos vispār. Autoram bija tas prieks teju ar varu kādu savu draugu aizdzīt līdz iecirknim, jo viņš, lūk, netic vēlēšanu jēgai un, šķiet, nav vēlējis kopš valstij izšķirošā referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā. Uz jautājumu, kāpēc, viņš atbild: “Ko tas mainīs?” Visādi citādi ierindas vēlētāju 125. iecirknī netrūka. Tiesa, reti kuram bija jāstāv rindā, taču vēlētāju plūsma bija pastāvīga, un iecirkņa darbiniekiem aiz garlaicības atklāti žāvāties nevajadzēja.
Daudzi no vēlētājiem sekoja līdzi ieteikumam ierasties iecirknī, izmantojot mutes un deguna aizsegu, kas tika uzlikts vēl pirms ieiešanas iecirkņa telpās. Bija arī tādi, kas izmantoja iecirkņa piedāvātās maskas vai neizmantoja tās vispār, taču iecirkņa darbinieki nepievērsa papildu uzmanību ne vieniem, ne otriem, jo paši ievēroja visus iespējamos drošības pasākumus.
Neviens no vēlētājiem arī nevēlējās iesaistīties ilgākās sarunās ne ar iecirkņa darbiniekiem, ne citiem vēlētājiem. Iespējams, ka pārlieku rudenīgo laikapstākļu vai arī joprojām klātesošo Covid-19 draudu dēļ, par kuriem atgādināja it viss.
Kopumā vēlēšanu gaisotne un vēlētāju aktivitāte vedina domāt, ka Nila Ušakova un Oļega Burova vadītās domes ievilktā atlaišana pārlieku daudzus ir tik ļoti nomocījusi, ka zaudēta jebkāda motivācija noteikt savas pilsētas nākotni.
