Vairāk nekā 600 neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes atzītas par nederīgām

Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām, apliecināja Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Svētdienas rītā aizvadītajā komisijas sēdē apstiprināts balsu skaitīšanas protokols un diskutēts arī par to, vai par derīgām atzīt aploksnes bez iecirkņa zīmoga. Kokins neprecizēja, cik šādu aplokšņu ir, taču līdz šim izskanējusī informācija ļauj secināt, ka tādu ir 627.

"Likums nosaka, ka aploksne nav derīga, ja tā ir bez iecirkņa zīmoga, saplēsta vai bojāta. Līdz ar to nederīga arī tajā esošā vēlēšanu zīme," skaidroja vēlēšanu komisijas vadītājs, piebilstot, ka sēdē atbilstoši likumam nolemts aploksnes atzīt par nederīgām.

Neapzīmogotās aploksnes netika vērtas vaļā, tās ievietotas atsevišķās kastēs un noplombētas. Kokins klāstīja, ka jebkurā mirklī, ņemot vērā tiesas vai Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu, kastes var attaisīt un saskaitīt tajās esošās balsis.

"Protams, vēlētāju griba hierarhiski ir augstāka par, iespējams, tehnisku kļūmi, taču mēs neesam institūcija, kas var pieņemt lēmumu šajā gadījumā," skaidroja vēlēšanu komisijas vadītājs, skaidrojot, ka gadījumā, ja vēlēšanu norise tiks apstrīdēta, lēmumu pieņems tiesa.

Notikušo izmeklēs arī Valsts drošības dienests (VVD). Pēc Kokina paustā, ja tiks pierādīts, ka notikušais ir nevis kļūme, bet ļaunprātība, tas vēl vairāk apliecinās, ka vēlēšanu komisijas "Zālamana lēmums" atzīt aploksnes par nederīgām un neieskaitīt pie kopējā balsu skaita ir bijis pareizs.

Vēlēšanu komisijas vadītājs arī apgalvoja, ka nepieskaitītās balsis nekādā gadījumā neietekmētu vēlēšanu rezultātus - gan neļautu pārvarēt kādai no partijām piecu procentu barjeru, gan nemainītu domē iekļuvušo politisko spēku deputātu skaitu.

Jau vēstīts, ka Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208.

CVK abos gadījumos lēmusi lūgt VDD veikt lietas apstākļu pārbaudi. Kā skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, tikai tiesībsargājošās iestādes var veikt apstākļu noskaidrošanu, liecinieku un iesaistīto personu iztaujāšanu. Viņa gan zināja teikt, ka notikušais neesot ļaunprātība.

Bērziņa piebilda, ka lēmumu par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pieņem Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka neieskaitīto balsu skaits nevienai no "aiz strīpas" palikušajām partijām tomēr neļautu pārvarēt 5% barjeru, taču šīs balsis varētu pamainīt to, kuri no kandidātiem ieguvuši mandātus domē.