Ir absolūti skaidrs, ka Latvijā t.s. bēgļu krīze ir sākusies. Nav pat nozīmes, vai kvotu migranti savās pagaidu nometnēs ir iemitināti. Sabiedrība jau ir sanaidota. To labi redzam, ielūkojoties kaut vai sociālajos tīklos. Tur varam ieraudzīt nesimpātisku ainu – divas nometnes, kuras viena otru aprej, apsaukājot par fašistiem, ksenofobiem, rasistiem vai savu nacionālo vērtību un tautas nodevējiem.
Valdība šodien uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju.
Gan politiķi, gan politologi jau brīdinājuši, ka Eiropu pārņēmusī migrantu krīze un valdību acīmredzamā nespēja to risināt var novest pie tā, ka kontinenta valstīs aizvien lielāku popularitāti gūs galēji labējie spēki.
Latvija mēnesī varētu uzņemt aptuveni 30 bēgļus, un pirms konkrētu personu izvēles viņiem tiks stāstīts par Latviju un šo cilvēku iespējām šeit dzīvot.
Valdībā iesniegtais darba grupas rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanai paredz bēgļus informēt par Latvijā spēkā esošo aizliegumu vardarbīgi izturēties pret sievietēm un kā sadzīvot ar aukstumu.
Lai Latvijā uzņemtu 531 bēgli, būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, šodien žurnālistiem pavēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Summa, kādu Latvija varētu izmaksāt pabalstos bēgļiem, pagaidām vēl nav iekļauta nākamā gada budžeta plānā, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Lai integrētu piespiedu brīvprātīgā kārtā uzņemamos bēgļus, nepietiks ar Eiropas Savienības apsolīto vienreizējo pabalstu par katru uzņemto patvēruma meklētāju, – no valsts budžeta papildus būs nepieciešami vairāki miljoni eiro. Cik liela būs šī summa, pagaidām vēl nav zināms, bet Nacionālā apvienība tikmēr jau piedāvā veidu, kā samazināt bēgļu uzturēšanai nepieciešamos izdevumus.
Valdošās koalīcijas partijām pagaidām nav konceptuālu iebildumu pret ierosinājumu samazināt pabalstu bēgļiem, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus un citus patvēruma meklētājus, saslimušos bēgļus ievietos sava veida karantīnas zonā, šodien žurnālistiem pastāstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, kura piedalījās darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdē.
Latvijas Universitātes profesors, filozofijas doktors, LZA korespondētājloceklis Igors Šuvajevs sarunā ar Neatkarīgo uzskata, ka Eiropas Savienība un arī Latvija nav padarījušas mājas darbus, lai attiecībās ar iespējamajiem bēgļiem atslēgas vārds varētu būt «viesmīlība».
Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sēdē solīja, ka ar bēgļu uzņemšanas jautājumu kopīgiem spēkiem tiks galā.
Aizvien pieaugošo saspringumu par bēgļu un to līdz atnestās kultūras iespējamo ietekmi Latvijā, sociālo tīklu lietotāji cenšas mazināt, turpinot „apstrādāt” premjeres Laimdotas Straujumas attēlus.
Eiropas Savienība (ES) pārāk daudz laika pavada sarunās, pārdalot Eiropā jau esošos migrantus, taču tā vietā nepieciešams sākt strādāt pie īstermiņa un ilgtermiņa projektiem situācijas risināšanai globālā mērogā, tā ekspresintervijā aģentūrai LETA sacīja bijusī Itālijas integrācijas ministre, pašreizējā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sesīlija Kjenge.
Mācības Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā sācis 16 gadus vecais bēglis no Afganistānas Kamrans Aijubi, kurš mūsu izglītības sistēmā saskāries ar vairākām problēmām, atklāj skolotāji un skolas vadība. Neņemot vērā nedienas, puisis ir priecīgs būt Latvijā, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".
Divas trešdaļas iedzīvotāju ir pret bēgļu uzņemšanu Latvijā, liecina nesens "Latvijas faktu" veiktais pētījums. Tāpēc nav pārsteigums, ka publiskajā telpā iedzīvotāju diskusijas par šo jautājumu ir ļoti aktīvas un sociālie tīklos ik pa laikam parādās kāds iespējamās nākotnes scenārijs – vai nu izteikts vārdos vai pārvērsts skatāmā materiālā.
Gadījumā, ja Latvijai nākotnē būs jāuzņem liels skaits patvēruma meklētāju, tad atsevišķās noziedzības jomās ir iespējams pieaugums, intervijā aģentūrai LETA atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Šogad Latvijā ir noķerti aptuveni 300 nelegālie imigranti. Raidījums “Bez Tabu” veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai Latvijas iedzīvotāji būtu gatavi savās mājās viņus uzņemt. Izrādās – par zināmu samaksu uz neilgu laiku nelegālajiem ieceļotājiem daļa cilvēku atvērtu savas mājas durvis, lai viņiem būtu kur patverties no Latvijas Robežsardzes.