Bēgļu krīze ir mūsu sabiedrības brieduma eksāmens, šodien ekspertu diskusijā "Migrācijas izaicinājumi Latvijai un Eiropai" pauda arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Stankevičs, lūgts komentēt, kā patlaban sabiedrība tiek galā ar šo jautājumu, pauda bažas, ka tā sabiedrības daļa, kas ļoti aktīvi uzstājas pret bēgļu uzņemšanu, iespējams, galvenokārt darbojas politisķu mērķu vārdā, lai veicinātu savu popularitāti, bet šāda problēmas izmantošana nav atbalstāma.
"Bēgļu krīze ir liels izaicinājums Latvijas sabiedrībai kopumā, tas ir mūsu sabiedrības brieduma eksāmens. Mūsu pienākums ir būt atvērtiem, bet argumenti, kas liek būt pilnīgi noraidoši pret bēgļiem, neizture kritiku, bet mums jābūt gudriem, jo pastāv arī riski," komentēja arhibīskaps-metropolīts.
Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms atgādināja, ka patlaban Eiroas ir saskārusies ar lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara un sevišķi Latvijai tā ir jauna problemātika, ņemot vērā, ka Latvija ir valsts, kas piedzīvo plašu emigrācijas vilni.
Zviedrijas vēstnieks skaidroja, ka situācijā, kad mēs saskaramies ar šo patvēruma meklētāju krīzi, mums ir jāmācās ar to tikt galā pēc iespējas labāk, arī norādot, ka cilvēki, kas cieš no pilsoņu kara Sīrijā, nav vainīgi, ka viņi tur ir piedzimuši un piedzīvo tās grūtības.
Gadu gaitā Zviedrijā galvenokārt ir bijuši labi piemēri saistībā ar patvēruma meklētāju pieņemšanu un integrēšanu arīdzan darba tirgū, norādīja Landerholms, piebilstot, ka uz cilvēku skaita pieagumu ir jāraugās kā uz ieguvumu. Vēstnieks uzsvēra, ka izglītība ir viens no svarīgākajiem aspektiem bēgļu integrēšanā, jo bēgļu izglītības līmenis ir ļoti atšķirīgs.
Savukārt bijušais Eiropas Komisijas komisārs Andris Piebalgs diskusijas sākumā norādīja, ka Eiropas Savienībā (ES) bēgļu un patvēruma meklētāju problemātika līdz šim nav pienācīgi apspriesta un risināta, līdz šim nav bijis arī diskusiju par piespiedu kvotām.
Piebalgs skaidroja, ka patlaban lielai daļai sabiedrības "iesētas bailes un bažas", bet politiskajiem līderiem ir jāskaidro pretējais. Tomēr Piebalgs pauda cerību, ka Latvija un iedzīvotāji tiks galā ar šo jautājumu.
Kādreizējais EK komisārs izteicās, ka ir jāizbeidz situācija, kad var "pārdot patvērumu", proti, ka ES būtu jāizlīdzina maksājumi, kas tiek piešķirti bēgļiem, lai, sākotnēji bēgot no kara šausmām, patvēruma meklētāji nedotos tālāk uz citām valstīm ekonomisko apstākļu labad.
Stankevičs diskusijas turpinājumā pauda cerību, ka Latvijā netiks veidota sava veida "China town", kur tiks izmitināti bēgļi, jo tādā veidā - norobežojot viņus - pastāvētu iespēja radikalizēties un bēgļi neintegrētos. Arhibīskaps aicināja draudzes būt atvērtām bēgļiem un norādīja, ka mudinās draudzes pieņemt viņus.
Savukārt Zviedrijas vēstnieks piebilda, ka visi politiskie bēgļi ir arī ekonomiskie bēgļi, jo jebkurš cilvēks, kas mēģina bēgt no kara sekām, mēģina arī nodrošināt savai ģimenei ekonomisko drošību.
Kā ziņots, valdība otrdien uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju. Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20.oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.
Rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanai paredz sagatavot bēgļu integrācijas plānu, kas paredzētu saistību līguma noslēgšanu, palīdzību nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumu risināšanā. Šāds integrācijas plāns ietvertu valodas un kultūras apmācību koordinēšanu, izglītības un sociālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī citus pasākumus.