Dziesmu un deju svētki

Iepriekšējo Dziesmu un deju svētku noskaņu diemžēl krietni pabojājuši skandāli ap biļešu iegādi uz lielajiem pasākumiem – deju lielkoncertu un noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē. Lai izvairītos no ažiotāžas arī 2018. gadā, svētku rīkotāji ir iecerējuši mainīt biļešu politiku. Viens no veidiem varētu būt loterijas rīkošana. Ir arī citi priekšlikumi, ko jau rīt sēdē ieplānojusi izskatīt Dziesmu un deju svētku padome.

Apsveicami, ka Dziesmu un deju svētku padome domā par to, kā nodrošināt iespējami labāku un taisnīgāku svētku biļešu iegādes procesu, par kādu gan nevar dēvēt loteriju.

Aprēķināts ar dienas precizitāti. Tā par Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekta īstenošanu saka Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Vēl nekas nav neglābjami nokavēts, diemžēl pastāv iespēja, ka Latvijas simtgades gadā Dziesmu svētkus Mežaparkā nevarēs sarīkot.

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Deju lieluzvedumam „Māras zeme", no 2017.gada 3.marta līdz 12.maijam visā Latvijā notiks Deju lieluzveduma "Māras zeme" repertuāra apguves skates, kurās tiks noteikts koprepertuāra apguves līmenis tā sagatavošanas pirmajā posmā, kā arī deju lielkoncerta "Vēl simts gadu dejai" potenciālie dalībnieki.

Gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, 2017.gada martā un aprīlī notiks Latvijas koru skates, kas ir būtisks Dziesmu un deju svētku starplaika pasākums. Koru skates mērķis ir veicināt, attīstīt, kopt un tālāk pilnveidot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai nozīmīgāko izpausmi - koru kopdziedāšanas tradīciju, īpaši sekmējot izpildījumu a cappella.

Šobrīd aizsācies emocionāls konflikts, kas skar nākamgad notiekošos Dziesmu un deju svētkus, tostarp, plānoto deju uzvedumu "Māras zeme". Dejotājiem ir daudz jautājumu par šī izveduma ideju un deju soli, savukārt pašvaldības nav gatavas apmaksāt uzvedumam nepieciešamos tērpus.

Sestdien, 2.jūlijā, Kuldīgā norisināsies Kurzemes Dziesmu svētki, aģentūra LETA uzzināja Kuldīgas novada pašvaldībā.

Galvenais akcents, gatavojoties 2018. gada dziesmu un deju svētkiem, ir Daugavas stadiona un Mežaparka Lielās estrādes sakārtošana. Līdztekus šiem darbiem notiek arī māksliniecisko ieceru izstrāde. To autoriem idejas ir gana iespaidīgas – noslēguma koncertam vien būtu vajadzīgi 2,3 miljoni eiro, kas ir trešā daļa no dziesmu un deju svētkiem atvēlētā budžeta.

XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" kopējām izmaksām māksliniecisko ieceru realizēšanai nevajadzētu pārsniegt 2,3 miljonus eiro, šodien, iepazīstinot ar noslēguma koncerta iecerēm, Dziesmu un deju svētku padomei klāstīja režisors Uģis Brikmanis.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam, tā šodien, 12.aprīlī lēmusi valdība. Nākamie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.

Šogad skolēnu dziesmu un deju svētkos kļūdas radušās rutīnas dēļ: pasākuma organizatori rīkojušies tā, kā tas bijis ierasts jau iepriekšējās reizēs. Lai uzlabotu sarīkojuma norisi un medus mucā neielītu darvas karote, jau tuvākajā laikā jāveic izmaiņas gan likumdošanā, gan infrastruktūrā, uzskata svētku rīkotāji.

Nākamajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir jānodrošina tādi apstākļi, kas dalībniekiem ir panesami, norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Šodien plkst.15 Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiks pēdējā XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izvērtēšanas komisijas sēde, aģentūru LETA informēja IZM.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atvainojusies visām pašvaldībām, kuras to lūgušas, par sabojāto prieku XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, aģentūrai LETA apliecināja Seiles pārstāve Ilze Salna.

Tiesībsargs Juris Jansons šodien izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei devis vairākus ieteikumus, kā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā nodrošināt, lai bērnu intereses ir prioritāte, un uzsvēra, ka Tiesībsarga birojs ir gatavs iesaistīties preventīvu pasākumu izstrādē.

Kamēr medijos izskanējušas vairākas teorijas par to, kādēļ tad šajos Dziesmu svētkos notikušas tik daudzas ķibeles un daudzi notikušajā vaino svētku organizatorus, tikmēr plašu popularitāti guvis arī kādas sociālā tīkla facebook lietotājas alternatīvs viedoklis par šo tēmu.

XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tika mēģināts sabalansēt vairākus faktorus, šodien žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Lai gan lielu daļu sabiedrības joprojām satrauc aizvadīto XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nepilnības, tomēr sociālā tīkla twitter lietotāju vidū ir ne mazums tādu, kuri ar sajūsmu izsakās par aizvadītajiem svētkiem.

    Šodien pkst.19:00 Daugavas stadionā notiks deju lielkoncerta “Līdz varavīksnei tikt” ģenerālmēģinājums ar publiku.

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos, atzīmējot šīs tradīcijas 20 gadus, Rīgā un Latvijas novados piedalījās kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī latviešu kori ārvalstīs. Programmu papildināja deju kolektīvi un pūtēju orķestri. Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu. Iepriekšējie svētki notikuši - Latvijā (1995), Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010) un Somijā (2012).