Dziesmusvētku gaidās: Daugavas stadions būs laikā, Lielo estrādi var nepagūt

PĀRMAINĪSIES.Daugavas stadiona tribīņu un centrālā laukuma infrastruktūras rekonstrukcija tiks sākta jau nākamnedēļ, un 2018. gada 15. maijā stadions būs gatavs dejotāju uzņemšanai. Paredzēts, ka kopumā skatītājiem būs 10 000 sēdvietu © F64

Par Daugavas stadionu, kur Latvijas simtgades dziesmusvēkos notiks deju lielkoncerts Māras zeme, gandrīz šaubu nav, ka tas līdz nākamā gada 15. maijam būs gatavs, bet par Mežaparka Lielo estrādi šādas pārliecības trūkst.

Ja estrādē rekonstrukcijas darbi netiks sākti šā gada maijā, tad būvniecību nāksies atlikt uz 2019. gadu.

Situācija smaga

Ir noslēdzies piedāvājumu iesniegšanas termiņš Mežaparka Lielās estrādes pārbūves pirmās kārtas iepirkuma konkursam, un tajā ir saņemts vairāk nekā viens piedāvājums, Dziesmu un deju svētku padomi informēja Rīgas domes Īpašumu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Rihards Rusins. Viņš norādīja, ka precīzu pieteikumu skaitu nav tiesīgs sniegt līdz to atvēršanas brīdim. Taču Īpašuma departaments varot apstiprināt, ka tiek gatavots skaidrojums Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) par pēdējiem būvnieku iebildumiem. Pēc visu sūdzību izskatīšanas un IUB lēmuma saņemšanas departaments pieņems lēmumu par turpmāko rīcību. Taču R. Rusins nenoliedza: ja līdz maijam nebūs noslēgts līgums ar būvnieku, tad pirmo kārtu līdz 2018. gada jūnijam nevarēs pabeigt. Tas, ka šim objektam piešķirts nacionālais statuss, pasargā to no celtniecības apturēšanas, bet ne no iepirkuma konkursa apstrīdēšanas. Arī māklinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags atzina, ka «situācija ir smaga» un vēlāk par maiju nav jēgas neko sākt, jo tad «varam attapties būvlaukumā».

Bargi sodi par kavēšanos

Savukārt Daugavas stadiona tribīņu un centrālā laukuma infrastruktūras rekonstrukcijas darbi tiks sākti jau šā gada 31. martā un noslēgsies 2018. gada 15. maijā. Par kaut vienas dienas kavējumu būvniekiem tiks piemērots bargs sods - teju miljona eiro apmērā, skaidroja VSIA Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs Edgars Pudzis. Paredzēts, ka kopumā būs 10 000 sēdvietu un beidzot tiks nodrošinātas vides pieejamības prasības, tostarp arī lifts, ar kuru varēs nokļūt tribīņu trešajā līmenī, būs arī 10 līdz 15 vietu cilvēkiem ar ratiņkrēsliem otrajā līmenī. E. Pudzis atgādināja, ka objekts tiek iekārtots pēc šīsdienas drošības prasībām, kas ir daudz stingrākas, nekā tās bija iepriekš. Būs divu līmeņu biļešu pārbaude, līdz ar to ieiešanas procedūra būs ilgāka. Videonovērošanas kameras fiksēs visus ienākošos, tās arī rādīs, kas notiek tribīnēs un laukumā. Tāpat pēc rekonstrukcijas abās tribīnēs apmeklētājiem kopumā būs pieejamas 112 publiskās tualetes. Sākotnēji bijis paredzēts jumts, taču nācies no tā atteikties līdzekļu trūkuma dēļ, to pieticis tikai nelielai zonai - divām VIP ložām. E. Pudzis informēja, ka tiks sakārtota arī stadiona apkārtne, kas ietver gan tuvējās ielas, gan Deglava tiltu. Uz jautājumu, vai ir atrisināts konflikts ar ledus halles nomniekiem, E. Pudzis atbildēja, ka diemžēl nav un joprojām notiek tiesvedība, taču tas netraucēs būvniecību.

Budžets - teju seši miljoni eiro

Savukārt Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča norādīja, ka kopējais svētku budžets būs 5 941 578 eiro: 30% no tiem paredzēti dalībnieku izmitināšanai un ēdināšanai, bet 36% - tehniskajam nodrošinājumam. 800 000 eiro plānoti pašu ienākumi no biļešu pārdošanas un citiem maksas pakalpojumiem. Pavisam tiek plānoti 32 pasākumi - divas trešdaļas no tiem bezmaksas. Svētku programmas galvenie akcenti ir atklāšanas diena ar svētku dalībnieku gājienu, deju lieluzvedums Māras zeme Daugavas stadionā un skatuvisko deju koncerts Vēl simts gadu dejai Arēnā Rīga, noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, pūšamo instrumentu un kokļu lielkoncerti, vērienīga tautas lietišķās mākslas izstāde un citi pasākumi. Ņemot vērā 2013. gada Dziesmu un deju svētku vairāku pakāpju izvērtēšanas rezultātus, deju lieluzvedumam paredzēti trīs vakara koncerti (ģenerālmēģinājums un divi koncerti), noslēguma koncertam - papildu viens ģenerālmēģinājums ar publiku. Nozaru finālskates - koru kari, deju kolektīvu un pūtēju orķestru konkurss - notiks jau 2018. gada jūnija sākumā.

Biļešu pārdošanas modelis

Padome akceptēja arī esošās biļešu izplatīšanas modeli ar būtiskiem uzlabojumiem - biļetes uz svētkiem tāpat kā iepriekš būs nopērkamas gan kasēs, gan elektroniski internetā, bet vienā reizē varēs iegādāties četras uz vienu pasākumu līdzšinējo astoņu vietā, taču īpaši nosacījumi tiks rasti daudzbērnu ģimenēm. Cenas plānotas no diviem līdz 65 eiro (dārgākās tikai atsevišķos sektoros). Ielūgumu skaits nepārsniegs 2% no kopējā biļešu skaita, attiecīgi būtiski palielināsies brīvajā tirdzniecībā pieejamo biļešu apjoms. Svētku rīkotāji uzsver arī skatītāju vietu palielināšanos Daugavas stadionā par 100% (no 5000 iepriekš līdz 10 000) pēc rekonstrukcijas, bet Mežaparka Lielajā estrādē plānotais vietu skaits varētu palielināties par 36% (no 22 000 iepriekš līdz 30 000), protams, ja būvniecība neiekavēsies.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.