Šodien Dziesmu un deju svētku padome nolēma, ka Simtgades dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecībai izmantos pilnveidotu esošo modeli, proti, tirdzniecību kasēs un internetā.
Esošā mehānisma pilnveidošana tika atzīta par optimālāko risinājumu, jo jaunu mehānismu un platformu ieviešanas labā prakse paredzot, ka pirms to izmantošanas nepieciešams pilotprojekts, kas Dziesmu un deju svētki nevarot būt.
Padomes dalībnieki tika informēti, ka kopējā biļešu pieejamība palikšot gandrīz nemainīga, bet biļešu tirgošanas modelis došot vienādas iespējas iegādāties biļetes visiem interesentiem gan ārzemēs, gan Latvijā.
Biļetes uz svētkiem tāpat kā iepriekš būs nopērkamas gan kasēs, gan elektroniski internetā, bet vienā iegādes reizē varēs iegādāties četras biļetes uz vienu pasākumu līdzšinējo astoņu vietā, taču īpaši nosacījumi tiks rasti daudzbērnu ģimenēm.
Ielūgumu skaits nepārsniegšot 2% no kopējā biļešu skaita, attiecīgi būtiski palielināšoties brīvajā tirdzniecībā pieejamo biļešu skaits.
Nākamajos svētkos biļešu cenas plānotas no 2 līdz 65 eiro.
Svētku rīkotāji uzsver arī skatītāju vietu palielināšanos Daugavas stadionā no 5000 iepriekš līdz 10 000 pēc rekonstrukcijas, savukārt Mežaparka Lielajā estrādē plānotais vietu skaits varētu palielināties par 36% - no 22 000 iepriekš līdz 30 000 pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas.
Kā ziņots, lai nodrošinātu Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku pieejamību, Kultūras ministrija (KM) 2018.gadā rūpēsies par sēdvietu skaita palielināšanu, samazinās ielūgumu skaitu, kā arī divas trešdaļas pasākumu plāno bez maksas pilsētvidē, aģentūrai LETA iepriekš pauda KM pārstāve Lita Kokale.
Vienlaikus svētku rīkotāju darba grupa, ņemot vērā Valsts kontroles atzinumus par 2013.gada biļešu sadali un sabiedrībā izskanējušajiem viedokļiem, izstrādājusi četrus iespējamos biļešu izplatīšanas modeļus, izvērtējot to priekšrocības un vājās puses, ņemot vērā ārvalstu pieredzi uz pasākumiem, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Pirmais modelis ir pilnveidots un būtiski uzlabots esošais mehānisms, kas ticis izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Otrs - izlozes mehānisms starp visiem svētkus apmeklēt gribošiem Latvijas iedzīvotājiem, kam būtu noteiktā laikā jāreģistrējas uz iespēju laimēt biļetes. Trešais modelis ir reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības veidā, kur biļetes nonāktu reģionos proporcionāli deklarēto iedzīvotāju skaitam. Ceturtais - lojalitātes mehānisms, kas būtu draudzīgs starpsvētku procesa pasākumu apmeklētājiem.
odrošinātu Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku pieejamību, Kultūras ministrija (KM) 2018.gadā rūpēsies par sēdvietu skaita palielināšanu, samazinās ielūgumu skaitu, kā arī divas trešdaļas pasākumu plāno bez maksas pilsētvidē, aģentūrai LETA iepriekš pauda KM pārstāve Lita Kokale.
Vienlaikus svētku rīkotāju darba grupa, ņemot vērā Valsts kontroles atzinumus par 2013.gada biļešu sadali un sabiedrībā izskanējušajiem viedokļiem, izstrādājusi četrus iespējamos biļešu izplatīšanas modeļus, izvērtējot to priekšrocības un vājās puses, ņemot vērā ārvalstu pieredzi uz pasākumiem, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Pirmais modelis ir pilnveidots un būtiski uzlabots esošais mehānisms, kas ticis izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Otrs - izlozes mehānisms starp visiem svētkus apmeklēt gribošiem Latvijas iedzīvotājiem, kam būtu noteiktā laikā jāreģistrējas uz iespēju laimēt biļetes. Trešais modelis ir reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības veidā, kur biļetes nonāktu reģionos proporcionāli deklarēto iedzīvotāju skaitam. Ceturtais - lojalitātes mehānisms, kas būtu draudzīgs starpsvētku procesa pasākumu apmeklētājiem.