Dziesmu svētku biļeti? Izlozē!

Iepriekšējo Dziesmu un deju svētku noskaņu diemžēl krietni pabojājuši skandāli ap biļešu iegādi uz lielajiem pasākumiem – deju lielkoncertu un noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē. Lai izvairītos no ažiotāžas arī 2018. gadā, svētku rīkotāji ir iecerējuši mainīt biļešu politiku. Viens no veidiem varētu būt loterijas rīkošana. Ir arī citi priekšlikumi, ko jau rīt sēdē ieplānojusi izskatīt Dziesmu un deju svētku padome.

«Biļešu izplatīšanas jautājums ir aktuāls, jo pieprasījums uz koncertiem Mežaparkā un Daugavas stadionā vienmēr vairākkārt pārsniedzis piedāvājumu. Taču, neraugoties uz sēdvietu zonu paplašināšanu stadionā un potenciālo Lielās estrādes rekonstrukciju, diemžēl jāapzinās, ka visu lielo interesentu loku nevarēsim apmierināt,» atzīst Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Lai tomēr cilvēkiem nebūtu jāstāv garās rindās vai drudžaini jāmēģina ielogoties tirgotāja mājaslapā, galvenais uzdevums esot izvēlēties tādu scenāriju, kas ļauj no tā izvairīties, kā arī samazina iespējas biļešu spekulācijai.

Svētku rīkotāju darba grupa ir izstrādājusi četrus biļešu izplatīšanas modeļus. Pirmais modelis ir pilnveidots un būtiski uzlabots esošais mehānisms, kas izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Otrs - izloze tiem, kas grib apmeklēt šos svētkus. Viņiem būtu noteiktā laikā jāreģistrējas uz iespēju laimēt biļetes. Šā modeļa ieviešana gan saistīta ar lieliem tehnoloģiskiem un cilvēku resursiem, tajā ir arī daudzi riski - funkcionalitāte un drošība, jo Dziesmu svētkiem nav jābūt jaunieveduma izmēģinājuma poligonam. Trešais modelis ir reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības veidā, kur biļetes nonāktu reģionos proporcionāli deklarēto iedzīvotāju skaitam. Ceturtais ir lojalitātes mehānisms, kas būtu draudzīgs starpsvētku procesa pasākumu apmeklētājiem. Šā modeļa ieguvums - iespēja novērtēt tos, kam tradīcija ir ikdiena, bet mīnuss - cilvēku atšķirīgās finansiālās un laika iespējas.

Biļešu servisa Biļešu paradīze direktors Ēriks Naļivaiko šajos ieteikumos saskata arī savu roku darbu, proti, jau 2015. gada 5. februārī viņš nosūtījis kultūras ministrei Dacei Melbārdei un Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītājai Signei Pujātei vēstuli ar vairākiem priekšlikumiem. Taču reakcijas nebijis nekādas. Viens no tiem tiešām esot par loterijas rīkošanu. Ja kāds pēc tam mēģina (un tādi gadījumi noteikti būs) pārdot šīs savas tiesības citam, tas esot normāli, jo katrs ar savu mantu var rīkoties pēc saviem ieskatiem: dāvināt, atsavināt un tā tālāk. Loterijas biļetes cena varētu būt 10-20 eiro, un ieņēmumi no loterijas aizietu Dziesmu svētku fondā. Ē. Naļivaiko tikai izbrīnot informācija, ka tas varētu izmaksāt tik daudz - 100 000 eiro. Kāpēc tieši tik? Vai tāpēc, ka labi izskatās, vai varbūt kāds jau kaut ko ir saskaitījis?

Esot arī vēl citas revolucionāras idejas, jo ar to, ka samazinās ielūgumu skaitu, palielinās estrādi un stadionu, ierobežos pārdodamo biļešu skaitu vienai personai, netiks atrisināta rindās stāvēšana. Viņš prognozē: ja nekas nemainīsies, tad 2018. gadā viss notiks kā līdz šim: pazemojums biļešu pircējiem un tam sekojoša rīkotāja un biļešu tirgotāja nozākāšana.

***

Viedokļi

Ingūna RĪBENA, Saeimas deputāte, Dziesmu un deju svētku padomes pārstāve:

- Šķiet, atkal visu darām ar vakardienas datumu. Tas attiecas ne tikai uz šo jautājumu, bet arī uz pašu estrādi un stadionu. Varbūt lielākajās pašvaldībās var tiem, kas nav to laimīgo vidū, kam ir iegādātas biļetes, dot iespēju sapulcēties pie liela ekrāna un dzīvot līdzi notiekošajam. Piekrītu, ka vajadzētu arī vairāk padomāt par svētku dalībniekiem - visiem brīvbiļetes iedot nevarēs, bet tad vismaz dažiem no kolektīva (balsojot vai kā citādi).

Kristians DRĀKE, SIA Latvijas koncerti mārketinga daļas vadītājs:

- Domāju, ka vajag tikai uzlabot jau esošo modeli. Jo tas tomēr ir visgodīgākais - pēc principa: kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Loterija noteikti nebūtu tas labākais, un diez vai tas ļautu izvairīties no spekulantiem. Arī celt cenu biļetēm nevajadzētu, varbūt vienīgi apsvērt iespēju izveidot atsevišķu sektoru priekšējās rindās, kur tā būtu augstāka. Varbūt ārvalstu tūristiem un UNESCO mantojuma cienītājiem varētu arī paprasīt vairāk, bet noteikti ne vietējiem skatītājiem. Jo jāņem vērā, ka tas viss notiek par nodokļu maksātāju naudu.

Ģirts MAJORS, festivāla Positivus rīkotājs:

- Katrā ziņā tas jālemj pasākuma rīkotājiem un profesionāļiem. Bet jebkurā variantā jārēķinās ar to, ka tur, kur pieprasījums ir lielāks nekā kapacitāte, tur būs neapmierinātie. Noteikti esmu par to, ka jāsaglabā arī dzīvā rinda. Tad biļetes tiks vismaz agrāk atnākušajiem. Jo tas, ka būs neapmierinātie, nav nekāds brīnums. Arī par to jāpriecājas, ka pēc rekonstrukcijas būs vairāk skatītāju vietu gan stadionā, gan Lielajā estrādē.

Daina BAIDEKALNE, kora Sapnis prezidente:

- Esmu kategoriski pret jelkādām loterijām, kas visu šo pasākumu diskreditēs. Esmu par to, ka biļetes jāpārdod par normālu tirgus cenu. Tas uzreiz atsitīs vēlēšanos uzdarboties visādiem spekulantiem. Starp citu, ārvalstu latvieši man nereti izteikuši izbrīnu, kāpēc cenas ir tik smieklīgas. Viņi būtu gatavi maksāt arī visus 50 eiro. Es arī ieteiktu visām VIP personām, kam tiek dalīti ielūgumi, samaksāt 100 eiro. Ar noteikumu, ka šī nauda aiziet pašdarbības kolektīviem, kas tagad sitas kā nabagi - pašiem par saviem līdzekļiem jāšuj tērpi, jo valsts atbalsta nav.