Ir maz ticams, ka Krievija uz Ukrainas pēdējā nedēļā īstenotajiem uzbrukumiem agresorvalsts stratēģiski svarīgajiem objektiem varētu atbildēt ar kodolieročiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja militārais eksperts, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Igors Rajevs.
Pēdējo dienu Ukrainas uzbrukumi agresorvalsts Krievijas militārajiem objektiem var likt Krievijai aizdomāties par nepieciešamību reaģēt saskaņā ar tās pērn atjaunināto kodolatturēšanas doktrīnu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" izteicās Latvijas militārais eksperts, bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš.
Svētdien veiktais Ukrainas vadīto FPV dronu uzlidojums četriem Krievijas lidlaukiem tālu valsts iekšienē un liela skaita stratēģisko bumbvedēju iznīcināšana vērtējama ne tikai kā ārkārtīgi sekmīga speciālā militārā operācija, bet arī kā iespējamais lūzuma punkts kara gaitā.
Ukraina negatavojas piekrist kļūt par neitrālu valsti un atteikties no iespējas iestāties NATO, liecina aģentūras "Reuters" rīcībā nonākušie Ukrainas priekšlikumi miera panākšanai, ko Kijivas delegācija pirmdien Stambulā plāno iesniegt sarunās ar Krieviju.
Ukrainas dronu uzbrukums Krievijas lidlaukiem, kurā tika doti triecieni trešdaļai Krievijas stratēģiskās aviācijas, tika gatavots štābā, kas atradās līdzās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) pārvaldei vienā no apgabaliem, videouzrunā svētdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
2025. gada 23.–26. maijā Krievija uzsāka savu lielāko uzbrukumu Ukrainai kopš kara sākuma. Vienīgi 24. maija naktī uz Kijevu tika palaistas sešas “Iskander-M/KN-23” ballistiskās raķetes, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki visā Ukrainā notrieca 245 "Shahed" bezpilota lidaparātus.
Ukraiņiem tika paskaidrots, kāpēc Krimas tilts, kas ir svarīga okupācijas spēku loģistikas artērija valsts dienvidos, vēl nav iznīcināts, ziņo "Prozoro".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien aicināja palielināt starptautisko spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu pret Ukrainu, un sacīja, ka nav nekādu pazīmju par diktatora Vladimira Putina gatavību mieram.
ASV prezidentam jāizšķiras par turpmāko rīcību Ukrainas konfliktā. Neveiksmīgās Ukrainas miera sarunas vairo pesimismu un drūmas prognozes par Ukrainas nonākšanu Krievijas ietekmes orbītā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka plāno tālāk paplašināt Ukrainas ieroču rūpniecību aizsardzībai pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu.
Zviedrijas valdība uzdevusi valsts bruņotajiem spēkiem iemaksāt 4,8 miljardus kronu (aptuveni 440 miljoni eiro) dažādos fondos militārajai palīdzībai Ukrainai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka Krievija plāno jaunu ofensīvu pēc naktī uz pirmdienu veiktā Krievijas raķešu un dronu trieciena Ukrainas pilsētām, ko Zelenskis nosauca par "lielāko" kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā.
Ukraina ar droniem sestdien Krievijā, Tulas apgabalā, veikusi triecienu ķīmisko produktu rūpnīcai "Azot", kas cita starpā ražo dubultā izmantojuma produkciju, vēsta vietējie mediji, Krievijas un Ukrainas amatpersonas.