Ķīna nāk klajā ar šokējošu paziņojumu par Ukrainas karu
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji 2. jūlija slēgtajā sanāksmē Briselē ar ES ārlietu vadītāju Kaiju Kallasu sniedza šokējošus paziņojumus par Ķīnas pozīcijas maiņu Ukrainas konfliktā
Par to 4. jūlijā, atsaucoties uz avotiem, ziņoja vecākais Honkongas laikraksts angļu valodā “South China Morning Post”, kas pieder “Alibaba Group” (proti, noplūde nāk no Ķīnas, nevis Rietumu plašsaziņas līdzekļiem): “Ķīna nevar pieļaut, ka Krievija zaudē Ukrainas konfliktā, jo tas sniegs iespēju ASV pievērst lielāku uzmanību Āzijai. Neskatoties uz visiem iepriekšējiem Ķīnas publiskajiem paziņojumiem, kuros tā nosoda Krievijas uzbrukumu Ukrainai un rosina miera uzturēšanas iniciatīvas, vairs nav noslēpums, ka konflikta paildzināšana ir Pekinai izdevīga: kamēr ASV koncentrējas uz Ukrainu, Ķīna iegūst stratēģisko iespēju logu.Vienlaikus ministrs, protams, noraidīja apsūdzības par militāru vai finansiālu palīdzību Krievijai, sakot: "Ja šāda palīdzība tiktu sniegta, konflikts būtu beidzies agrāk". Eiropas amatpersonas bija manāmi izbrīnītas par viņa atklātību.
Kas tad ir mainījies? Kas lika Ķīnai, kaut ne publiski, bet nepārprotami mainīt savu retoriku attiecībā uz karu Ukrainā? Mainījusies viena lieta: ASV uzbruka Ķīnas svarīgākajam sabiedrotajam - Irānai, apdraudot naftas piegādes Ķīnai (Irāna ir galvenais stratēģiskais ogļūdeņražu piegādātājs Ķīnai) un kopumā pārējos Ķīnas ģeopolitiskās ekspansijas plānus Āzijā un Indijas okeānā (t.i., pastarpināti - Āfrikā un Eiropā).Tas nozīmē, ka likmes konfrontācijā ar ASV ir strauji pieaugušas, un Ķīna skaidri norāda ASV un Eiropai, ka ir gatava palielināt atbalstu Krievijai karā ar Ukrainu, ja ASV prezidents Donalds Tramps neapstāsies. Jo tieši tagad Teherānai būtībā ir izteikts ultimāts - vai nu izbeigt kodolprogrammu - atteikties no urāna un centrifūgām tā bagātināšanai, vai arī būs karš, pie tam uz sauszemes - ar Turcijas un tās satelītvalsts Azerbaidžānas piedalīšanos.
Tūlīt pēc 3. jūlija Putina un Trampa sarunas par Irānas problēmu, Tramps saņēma zvanu no Francijas prezidenta Emanuela Makrona, ES pārstāvja sarunās ar Irānu. Pirms tam viņš par Irānu runāja ne tikai ar Putinu, bet arī ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salmanu. Drudžainā aktivitāte Rietumos ir saprotama - tagad daudz kas tiek lemts, un Ukraina uz šī fona ne vien atkāpusies otrajā plānā, bet vienkārši tiek izmantota kā maiņas kārts kaulēšanās nolūkos. Tas viss izskaidro straujo Kremļa pozīcijas maiņu attiecībā pret Trampa mēģinājumiem apturēt konfliktu Ukrainā.
To apliecina kārtējais Krievijas 4. jūlija nakts demonstratīvais kombinētais trieciens Ukrainas galvaspilsētai tūlīt pēc Putina sarunas ar Trampu (ko pats Tramps ierosināja), turklāt ASV Neatkarības dienas svētkos un tieši pirms Zelenska telefonsarunas ar Trampu. Šāda jauna Kremļa pārliecības demonstrācija Baltajam namam varēja parādīties tikai pēc tam, kad Ķīna šajā spriedzes eskalācijā sniedza atbalsta apliecinājumus Krievijai.
Tādējādi Ķīna ar Krievijas starpniecību draud ASV, kas ir nepārprotams Maskavas un Pekinas signāls Trampam, kurš ir ļoti neapmierināts ar visu notikušo.
