Eiropa baidās no spontāniem Trampa ārpolitikas pavērsieniem
Eiropā "neuzticas" ASV prezidenta Donalda Trampa nesenajiem izteikumiem par Ukrainas atbalstu un Krievijas kritiku
ASV prezidenta ārpolitika "mainās spontāni", raksta izdevums “Politico”, atsaucoties uz avotiem Eiropas diplomātiskajās aprindās.
"Tramps, piemēram, varētu veikt aktīvākas darbības pret Krieviju, vai atkal apturēt ieroču plūsmu uz Ukrainu, vai pat izvest amerikāņu karaspēku no Eiropas... Tā rezultātā valdības gatavojas vairākiem scenārijiem, kas apgrūtina jebkādas stratēģijas izstrādi Ukrainas virzienā," norāda avoti.
Viens no zīmīgākajiem brīžiem bija Pentagona vadības atteikšanās komunicēt ar Ukrainas amatpersonām. Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs kopš 1. jūlija, kad kļuva zināms par ASV bruņojuma piegāžu iesaldēšanu, mēģina sazināties ar savu amerikāņu kolēģi Pītu Hegsetu, "bet divi informēti avoti, kas ir pazīstami ar situāciju, apstiprināja, ka Hegseta darbinieki vēl nav piekrituši zvanam."
"Ir grūti saprast, kas notiek ASV prezidenta administrācijā, jo Tramps ir kļuvis konsekventāks ar savu atbalstu Ukrainai, savukārt Pentagona vadībai ir atšķirīgs viedoklis," sacīja kāda Eiropas amatpersona.
Neraugoties uz Trampa skarbajiem izteikumiem par Putinu un solījumiem palielināt atbalstu Ukrainai, Eiropas galvaspilsētās valda neuzticība un nemiers. NATO dalībvalstu valdības ir apjukušas un dezorientētas jautājumā par to, kas patiesībā pieņem lēmumus Vašingtonā: Pentagons pēkšņi ir apturējis pretgaisa aizsardzības ieroču piegādes Kijevai, bet jaunais ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ignorē Ukrainas lūgumus pēc tieša kontakta. Haotisku signālu fonā Eiropā pieaug bažas, ka Amerikas Savienotās Valstis ne tikai samazinās palīdzību Ukrainai, bet arī sāks plaša mēroga karaspēka izvešanu no Eiropas. Hegseta vietnieks politikas veidošanas jautājumos Elbridžs Kolbijs jau pārskata ASV militāro klātbūtni Eiropā, bet ASV sabiedrotie - no Vācijas līdz Polijai, ir palikuši neziņā.
“Politico” akcentē, ka “pat tie, kuri cerēja uz "jauno Trampa reālismu", tagad ASV administrācijas darbībās saskata tikai iekšējas nesaskaņas, vāju koordināciju un ierastās Krievijas atturēšanas sistēmas sabrukuma draudus”.
