Krievijas iedzīvotāju vairākums neatbalsta kodolieroču izmantošanu pret Ukrainu bailēs no kara ar NATO
Miera sarunu atbalstītāji skaitliski ievērojami pārsniedz karadarbības turpināšanas piekritējus. Krievijas sabiedrība uztver kodolkara draudus kā reālus.
Krievijas iedzīvotāju vairums vairs neuzskata kodolieroču izmantošanu pret Ukrainu par pamatotu, atbalsta miera sarunas un baidās no tieša konflikta ar NATO. Tas izriet no Krievijas nevalstiskās socioloģisko pētījumu organizācijas “Levada centrs” (“Левада-Центр”) aptaujas rezultātiem, ko analizēja populārais Krievijas "Telegram" kanāls “Можем объяснить” (“Varam izskaidrot"), kam ir ap pusmiljonu sekotāju.
Pētījums tika veikts no 19. līdz 25. jūnijam - laikā, kad Izraēla un Amerikas Savienotās Valstis veica masveida triecienus Irānas kodolobjektiem, norādīts kanāla publikācijā.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, tikai 24% uzskata kodolieroču izmantošanu karā ar Ukrainu par pieņemamu. Tas ir par 15% mazāk nekā 2024. gada rudenī. Pašlaik 65% respondentu ir pārliecināti, ka pat eskalācijas apstākļos kodolieročus izmantot nedrīkst. Cilvēku skaits, kuri pret to iebilst, salīdzinot ar 2024. gadu, pieaudzis gandrīz pusotru reizi. Kodolieroču trieciena idejas pretinieku vidū visvairāk ir aptaujāto, kuri neatbalsta Putina politiku (73%) un uzskata valsts kursu par nepareizu (69%). Turklāt 56% Krievijas iedzīvotāju baidās, ka konflikta eskalācija Ukrainā varētu novest pie militāras sadursmes ar NATO. Visbiežāk šāda nostāja ir vidējo pilsētu iedzīvotājiem un pusmūža cilvēkiem. Pretējs viedoklis ir 31% - starp tiem pārsvarā ir pensionāri un galvaspilsētas Maskavas iedzīvotāji.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas Krievijā rāda iedzīvotāju trauksmes un personiskās nedrošības sajūtas pieaugumu.Tas galvenokārt saistīts ar biežākiem Ukrainas uzbrukumiem Krievijas pilsētām un pat mērķiem Sibīrijā, kas iepriekš tika uzskatīti par neaizsniedzamiem un drošiem. To pastiprina nenoteiktība par nākotni un iedzīvotāju finanšu stāvokļa nestabilitāte. Tomēr Krievijas sabiedrības noskaņojuma aina par karu ir visai pretrunīga. No vienas puses, sabiedrība ir nogurusi no “speciālās militārās operācijas”, un aptuveni 87% valsts iedzīvotāju vēlas ātru karadarbības izbeigšanu. No otras puses, gandrīz 70% iedzīvotāju iztēlojas, ka karš noslēgsies vai nu pēc visas Ukrainas teritorijas sagrābšanas, vai vismaz četru jaunu Ukrainas reģionu kontroles rezultātā.
Vienlaikus vairums aptaujāto noraida savas vai savu tuvinieku dalības iespēju Ukrainas karā.
Proti, viņi vēlas “Pobedu” (“Uzvaru”), bet iet un cīnīties par to nevēlas.
