Karā pret Ukrainu Krievijas pusē karo no 1000 līdz 5000 kubiešu, un Kubas varasiestādes aktīvi atbalsta Krievijas iebrukumu, paziņojuši ASV diplomāti, kas cenšas pārliecināt citu valstu pārstāvjus nebalsot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kurā ASV tiek aicinātas atcelt Kubas tirdzniecības embargo.
G7 valstis plāno vērsties pret tiem, kas arvien vairāk iepērk Krievijas naftu, lai gan Krievija jau ceturto gadu turpina agresijas karu Ukrainā, liecina pēc grupas finanšu ministru virtuālās sanāksmes izplatītais paziņojums.
Brazīlijas galvenais prokurors pirmdien apsūdzēja eksprezidenta dēlu Eduardu Bolsonaru par ASV mudināšanu noteikt sankcijas pret Brazīliju, mēģinot ietekmēt prāvas iznākumu pret viņa tēvu Žairu Bolsonaru.
Izraēlas armijas sauszemes operācija Gazas pilsētā ir vērsta pret teroristisko grupējumu "Hamās". Izraēla uzskata, ka pilsētā atrodas vairāki tūkstoši kaujinieku, un operācijas mērķis ir viņu likvidēšana. Šādu rīcību ir nosodījusi Apvienoto Nāciju Organizācija, pieprasot uguns pārtraukšanu. Arī rietumvalstis palielina diplomātisko spiedienu uz Telavivu. Tomēr Izraēla no saviem mērķiem neatkāpjas un plāno stiprināt militāro ražošanu, mazinot atkarību no ārvalstu piegādēm, vēsta 360TV Ziņas.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) piektdien paziņoja, ka Krievijas sportistiem būs atļauts piedalīties 2026.gada Milānas-Kortīnas d'Ampeco ziemas olimpiskajās spēlēs zem neitrālā karoga.
Trīs ceturtdaļas ukraiņu piekrīt konflikta iesaldēšanai pa šā brīža frontes līniju, taču tikai nedaudzi uzskata, ka karš beigsies šogad, liecina Kijevas Starptautiskā socioloģijas institūta (KMIS) publicētie aptaujas rezultāti.
No Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) saņēmām apstiprinājumu – Eiropas Savienības dalībvalstis lēmušas nevienu no sankciju saraksta ārā neizņemt un šo sarakstu ar nevienu personu arī nepapildināt – sankcijas nevienam no sarakstā esošajiem neesot arī mīkstinātas.
Efektīvākās sankcijas Krievijai ir triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, termināliem un naftas bāzēm, svētdien vakara videouzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis
Šonedēļ valdība atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu. Tā ir reakcija uz Krievijas un Latvijas dubultpilsoņa Pjotra Avena centieniem ar Ungārijas un Slovākijas palīdzību panākt Eiropa sankciju nepagarināšanu. Taču tās var noderēt arī citos gadījumos.
Valdība piektdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Šajās dienās ES Padomē tiks vētīti dalībvalstu un Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi par sankcijām pakļautām personām – kuras no saraksta izņemt, kuras pievienot. Iepriekš lemšanā martā Latvija piekritusi Krievijas iebrukuma Ukrainā slavinātāja, Krievijas sporta ministra Mihaila Degtjareva izņemšanai no sankciju saraksta. Aptaujātie lietpratēji ļoti aptuveni skaidro, balstoties uz kādiem konkrētiem apsvērumiem dalībvalstu pārstāvji lemj par personas izņemšanu no sankciju saraksta. Acīmredzami ir tas, ka personas saistībai ar Vladimiru Putinu vai Krievijas iebrukuma Ukrainā slavināšanu un labuma gūšanu no kara reizēm nav nekāda sakara.
Eiropas Savienības sankciju režīma uzturēšana pret Krievijas pilsoņiem nonākusi jaunā, sarežģītā fāzē. Jau šonedēļ Briselē norit intensīvas konsultācijas, jo lēmums par ierobežojumu sankciju pagarināšanu jāpieņem līdz 15. septembrim. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz noteicošs būs vienprātības princips. Tieši tas bieži kļuvis par “Ahilleja papēdi” kopējai sankciju politikai – reizēm atsevišķas dalībvalstis savu atbalstu sasaistījušas ar konkrētu personu svītrošanu no tā dēvētā “melnā saraksta”.
Daudzas augsta ranga Kremļa amatpersonas ir “ļoti nogurušas” no darba militārā konflikta Ukrainā apstākļos un iestājas par tā ātru miermīlīgu atrisināšanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu par sankciju noteikšanu vairākiem simtiem personu un uzņēmumu no visas pasaules, un to vidū ir arī ar Krievijas tā dēvēto ēnu floti saistītais Latvijas pilsonis Aleksejs Haļavins.
Krievijas diktators Vladimirs Putins nevēlas naidoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un apzinās, ka palaiž garām iespēju uzlabot attiecības ar Vašingtonu un Rietumiem kopumā, taču viņam svarīgāki ir militārie mērķi, atsaucoties uz Kremlim tuvu stāvošiem avotiem, vēsta aģentūra "Reuters".
Amerikāņu amatpersonas un kongresmeņi ir uzsākuši koordinētu uzbrukumu Krievijas naftas pircējiem. Pēc tam, kad Donalds Tramps piedraudēja tiem ar 100% tarifiem, Vašingtonas amatpersonas ir asi kritizējušas Krievijas partnerus valstu savienībā BRICS, raksta izdevums "The Moscow Times".
Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija ir lūgusi Ārlietu ministrijai izvērtēt iespēju noteikt sankcijas ar Krievijas kapitālu saistītās zemo cenu lielveikalu ķēdes "Mere" īpašniekiem.