Rosina paplašināt konkurences likumu un par pārkāpumiem sodīt vairāk cilvēku
Saeimā virzītajiem grozījumiem Konkurences likumā pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama iesniegusi priekšlikumus, kas paredz būtiski paplašināt individuālo atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem, tostarp attiecinot sankcijas uz plašāku ar uzņēmumiem saistīto personu loku.
Ābramas priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam paredz aizstāt līdzšinējo jēdzienu "tirgus dalībnieka amatpersona" ar plašāku - "ar tirgus dalībnieku saistītā persona". Tas nozīmētu, ka atbildību par aizliegtu vienošanos pārkāpumiem varētu piemērot ne tikai formālām amatpersonām, bet arī personām, kuras faktiski ietekmējušas vai organizējušas pārkāpumu, tostarp patiesajiem labuma guvējiem vai pārstāvjiem, skaidro deputāte.
Priekšlikumi paredz, ka par šādiem pārkāpumiem Konkurences padome varēs piemērot ne tikai tiesību ierobežojumu ieņemt amatus uzņēmumu pārvaldē uz laiku no viena līdz trim gadiem, bet arī uzlikt naudas sodu līdz 30 000 eiro.
Tāpat tiek piedāvāts precizēt nosacījumus, kādos šāda atbildība iestājas, piemēram, ja persona tieši piedalījusies pārkāpumā, to organizējusi vai apzināti sekmējusi, kā arī gadījumos, kad persona ir zinājusi par nelikumīgām darbībām, bet nav rīkojusies, lai tās novērstu.
Vienlaikus paredzēti arī izņēmumi, proti, sankcijas netiktu piemērotas, ja persona sadarbojas ar Konkurences padomi vai sniedz būtisku informāciju pārkāpuma atklāšanai, kā arī gadījumos, kad uzņēmums piedalās iecietības programmā.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti grozījumus Konkurences likumā otrajā lasījumā atbalstījuši, paredzot ieviest personisku atbildību tirgus dalībnieku amatpersonām par konkurences tiesību pārkāpumiem. Ekonomikas ministrija skaidro, ka šādu izmaiņu mērķis ir paplašināt atbildības subjektu loku un stiprināt pārkāpumu prevenciju, jo amatpersonām ir būtiska loma uzņēmumu kontroles un uzraudzības sistēmu nodrošināšanā.
Ministrijā norāda, ka starptautiskā prakse, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu pieredze, liecina - atbildības attiecināšana tikai uz uzņēmumiem nenodrošina pietiekamu preventīvo efektu. Līdz ar to individuālās atbildības risks motivē vadītājus un darbiniekus neiesaistīties aizliegtās vienošanās.
Ābramas priekšlikumi šajā kontekstā paplašina valdības virzīto regulējumu, akcentējot, ka reālajā praksē pārkāpumus nereti organizē vai būtiski ietekmē ne tikai formālās amatpersonas, bet arī citas ar uzņēmumu saistītas personas.
Plānots arī, ka Konkurences padomes lēmumu pārsūdzēšana apturēs piemēroto tiesību ierobežojumu vai naudas soda darbību.
Diskusijas par grozījumiem aktualizējušās arī uz jaunākās judikatūras fona. Augstākā tiesa nesen norādījusi uz problēmām konkurences lietu pierādīšanā, uzsverot, ka operatīvās darbības rezultātā iegūtu informāciju nevar izmantot ārpus likumā noteiktajiem mērķiem, tostarp administratīvajos procesos.
Tādējādi likumdevējs vienlaikus meklē risinājumus, kā stiprināt konkurences tiesību pārkāpumu prevenciju un atklāšanu, vienlaikus nodrošinot skaidru un tiesiski pamatotu regulējumu.
