Kas notiks Krievijā pēc kara? Bijusī Krievijas amatpersona paredz drūmu ainu
Pat tad, ja karadarbība Ukrainā tiktu apturēta un Vladimira Putina vara saglabātos, Krieviju sagaida nopietni satricinājumi. Tā TV24 raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā" norādīja Krievijas opozīcijas politiķis un ekonomists Vladimirs Milovs.
Milovs uzskata, ka pēc karadarbības pārtraukšanas Krievijā neizbēgami sāksies diskusijas par to, ko valsts patiesībā ieguvusi četru gadu ilgajā karā pret Ukrainu.
"Pēc kara apturēšanas Krieviju gaida liela krīze - ne tikai ekonomiska un sociāla, bet arī politiska. Cilvēki jautās: kāpēc tas viss bija vajadzīgs?" sacīja opozīcijas politiķis.
Viņš norādīja, ka Kremlim būs grūti sabiedrībai uzrādīt pārliecinošus sasniegumus. Milovs apšauba, vai par būtisku stratēģisku ieguvumu iespējams uzskatīt sauszemes koridoru uz Krimu, jo tas joprojām ir militāri ievainojams.
Pēc viņa teiktā, Krievijā jau tagad arvien biežāk dzirdamas amatpersonu un uzņēmēju atziņas par valsts sarežģīto situāciju. Tādēļ kara noslēgumu viņš nesaista ar stabilitāti, bet gan ar iespējamiem politiskiem satricinājumiem.
Milovs uzsvēra, ka karš ir patērējis milzīgu daudzumu resursu. Viņa vērtējumā valsts ir "pilnībā izspiesta", turklāt arī pēc karadarbības apturēšanas sankcijas, visticamāk, saglabāsies.
Viņš pauda pārliecību, ka Rietumiem nevajadzētu steigties atcelt sankcijas, jo tas ļautu Krievijai atjaunot resursus un potenciāli sagatavoties jaunai agresijai. Rezultātā Krievija varētu palikt izolēta no starptautiskajiem kapitāla tirgiem, kamēr Ķīna, pēc Milova domām, nav ieinteresēta glābt Krievijas ekonomiku, bet gan izmantot iespēju iegādāties tās izejvielas par izdevīgākām cenām.
Opozicionārs arī vērsa uzmanību uz demogrāfiskajām problēmām. Viņš norādīja, ka valsts zaudējusi daudz cilvēku gan karā, gan emigrācijas dēļ, savukārt dzimstības rādītāji atgriezušies pie zemākajiem līmeņiem kopš 90. gadiem.
Milova ieskatā Krievijai būs grūti atgriezties pie izaugsmes, ja netiks veiktas fundamentālas pārmaiņas. Viņš uzskata, ka valstij nāksies atteikties no impēriskās politikas, samazināt bruņotos spēkus un atteikties no pretenzijām uz citu valstu teritorijām.
Salīdzinot iespējamos procesus ar vēlīnā Padomju Savienības periodu, Milovs pieļāva, ka Krievijā var sākties līdzīgs transformācijas posms. Tas gan, pēc viņa domām, nebūs ātrs process.
"Šodien Krievijā ir ļoti grūti atrast cilvēkus, kuri teiktu, ka karš pret Ukrainu ir bijis veiksmes stāsts. Lielākā daļa saprot, ka tas drīzāk ir zaudējums ar milzīgām sekām," sacīja Milovs, piebilstot, ka šī apziņa ietekmēs valsts turpmāko attīstības virzienu.
