Tūrisms

Labi zināmais uzstādījums, ka islāma kultūrā nav vietas cilvēka attēlojumam, padarījis eiropeiskām acīm, kas radušas skatīt renesanses reibonī radītos mākslas darbus un arhitektūras šedevrus, mazāk pievilcīgus daudzus Tuvo Austrumu un Centrālāzijas senās arhitektūras pieminekļus. Taču šis apgalvojums nekā neattiecas uz Samarkandu Uzbekistānā, kuru pamatoti var dēvēt par Centrālāzijas arhitektūras pērli. Pilsētā ar 2500 gadu senu vēsturi ir restaurēti un saposti arhitektūras pieminekļi, darbojas 37 strūklakas, ļaudis pastaigājas ziedos slīgstošos parkos un uztur dzīvu leģendu par seno Austrumu vareno pagātni.

Jasmuiža ir vienīgais Raiņa muzejs Latgalē. Un vienīgais no Memoriālo muzeju apvienībā ietilpstošajiem muzejiem, kas Raiņa 150. jubilejas gadā atvērts apmeklētājiem. Tadenava, Raiņa un Aspazijas māja, kā arī vasarnīca šobrīd slēgtas rekonstrukcijas darbu dēļ.

Alūksnei šogad ir pusapaļa jubileja – 95 gadi kopš pilsētas tiesību iegūšanas. Par to, kā tā pa šiem gadiem ir pārvērtusies un augusi, šogad var pārliecināties no vairāk nekā 30 metru augstuma – uzkāpjot skatu tornī. No tā var ieraudzīt gan Alūksnes ezeru, gan cietokšņa drupas, gan Jauno pili, gan citas vietas, ko vērts aplūkot arī tuvumā.

Pavisam nesen Lietuvā tika atklāts unikāls tūrisma objekts, kas piesaista simtiem interesentu arī no Latvijas. Tā ir pastaigu taka virs koku galotnēm Anīkščos (Anykščiai). Taka ir 300 metrus gara un 21 metrus augsta. Apmeklētāji var uzkāpt 36 metrus augstajā skatu tornī un baudīt pasakainas meža ainavas.

Otrdien, 11.augustā, plkst.7 liverpūlietis Pīters Adams Smits un viņa komanda sāks braucienu pretī trim mērķiem - pārspēt esošo pasaules rekordu braucienam ar riteni apkārt pasaulei, kļūt par vecāko riteņbraucēju, kurš uzstāda šo rekordu, kā arī kļūt par pirmo cilvēku, kurš to izdara mazāk nekā 100 dienu laikā. Arī viena no Latvijas pilsētām varēs lepoties ar tās vārda ierakstīšanu rekordu grāmatā, jo Smits startēs no Cēsīm.

Rīgā ir Mazjumpravas muiža? Visticamāk, daudzi rīdzinieki justos pārsteigti un tieši tā varētu pajautāt, ja viņiem stāstītu, ka Daugavas krastā joprojām saskatāmas Rīgas vecākās muižiņas ēku drupas.

Kārsavas novads ir viens no attālākajiem Latvijas rajoniem, pie pašas Krievijas robežas. Problēmas tādas pašas kā daudzviet valstī, taču tās nav nospiedušas vietējo garu – te jūt dzīvību un attīstību. Arī latgaliskais novadā ir ļoti spēcīgs – to rāda pat ielu norādes, kā arī pie iestādēm plīvojošie Latgales karogi. Lai gan krievu valodu te dzird it bieži, skolas te ir tikai latviešu valodā.

Gulbene savus svētkus svin tāpat kā senāk latvieši kāzas – četras dienas. Šovasar pilsētas svētki ilga no 23. līdz 26. jūlijam. Pilsētas svētki ir laiks, kad ne tikai gulbenieši, bet galvenokārt viņu viesi var iepazīt Gulbeni. Iespējams, daudzi nebūs nokļuvuši Spārītes parkā, kur iekārtota Latvju zīmju vēstījuma taka.

Jēkabos, 25. jūlijā, tiks svinēti Ķoņu kalna svētki. Kas tie Ķoņi ir, un kur tie atrodas? Uzpirksteņa lieluma pagastiņš iekārtojies Latvijas un Igaunijas pierobežā un ciešā tvērienā ieskauj gandrīz visu Rūjienu, savu lielo māsu. Toties mazajam pagastiņam ir savs kalns, un šeit dzimis mākslinieks, konstruktīvisma stila iedibinātājs Gustavs Klucis, kurš ilgu laiku pasaulē bija zināms vairāk nekā tēvu zemē. Kopš 1997. gada ķoniešiem liegta dzelzceļa satiksme ar Rīgu, jo līnija Rīga–Ipiķi vairs nedarbojas.

Kamēr ārvalstu tūristi atvaļinājuma laikā pieraduši doties uz tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Francija, vai Šveice, tikmēr ārvalstu mediji atkal un atkal atgādina, ka tieši Rīga ir viens no labākajiem Eiropas tūrisma galamērķiem.

Rūjiena – neliela mazpilsēta, kuras iedzīvotājiem Igaunija ir tuvāk nekā Latvijas galvaspilsēta, ir pierādījusi, ka dzīve pierobežā ir interesanta un spēj pārsteigt pat daudz pieredzējušus ceļotājus. Turklāt par pārsteigumu nav jāpateicas tikai Rūjienas saldējumam, bet arī Lielvārdes jostai. Tūrisma informācijas centra speciāliste Dzintra Vende stāsta, ka Rūjienu apmeklē daudz igauņu tūristu. Tas arī saprotams, jo līdz robežpilsētai Moisakilai Igaunijā ir tikai 26 kilometri, bet līdz Rīgai – 150 kilometru.

Ja kāds saka, ka naudas trūkuma dēļ nevar atļauties ceļot, tad visbiežāk tā ir nevēlēšanās izlīst no ierastā dīvāna un ļauties piedzīvojumam, jo ceļot ne vienmēr nozīmē iztērēt daudz naudas par aviobiļetēm, viesnīcām un ekskursijām. Tepat Latvijā ir bezgala daudz skaistu vietu un naktsmājas var rast, samaksājot pavisam nedaudz – tik vien dažus eiro par labiekārtotu telts vietu, kur pieejamas gan dušas, gan tualetes.

No 31. jūlija līdz 2. augustam Ventspils pilsēta ar plašu un daudzveidīgu svētku programmu atzīmēs 725. dzimšanas dienu.

No 16. līdz 19. jūlijam Kuldīga jau divdesmito reizi pārvērtīsies par viesmīlības citadeli un savējo salidojumu, uz Kuldīgas pilsētas festivālu Dzīres Kuldīgā pulcējot esošos un bijušos kuldīdzniekus, kā arī visus, kurus uzrunā Kuldīgas radošais, dzīvais gars.

Tuvojoties Kuldīgas pilsētas festivālam „Dzīres Kuldīgā 2015”, kas norisināsies no 16. līdz 19. jūlijam, Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis stāsta par interesantākajiem tūrisma galamērķiem Kurzemē un to, kāpēc jāapceļo dzimtā zeme.

Līgatnes dabas takas šogad svin 40. gadskārtu. Zvērkope Velga Vītola priecājas, ka svinības notiek ar vērienu – dzīvnieki viens pēc otra pasaulē laiduši mazuļus, pēc remonta atvērts 22 metrus augstais skatu tornis, iekārtots bērnu rotaļu laukums, uzstādīti 30 soliņi un vēl plānots izveidot pastaigu laipu krietnu spīdi virs zemes. Šodien, 10. jūlijā, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Vērmanes dārzā notiks vides darbnīca, kas veltīta Līgatnes dabas takām.

Dievs rada caur mums, bet mēs paši atņemam viņam spēju radīt, pirms gada sacīja priesteris Andrejs Mediņš, kad Māja viesojās Bruknas muižā. Kopš tā laika starpkonfesiju Svēto Apustuļu kapelas jaunbūvē ir iemūrēti jauni ķieģeļi, bet darbs turpinās. Andrejs Mediņš uzsvēra, ka kapelas durvis būs atvērtas vienmēr, lai cilvēks var ienākt, kad viņam to vajag. Tāpēc arī šogad tiek rīkots labdarības koncerts Uzcel savu baznīcu!, jo līdzekļi nepieciešami, lai dievnamu varētu ne tikai uzcelt, bet arī iekārtot. Līdzšinējās telpas kļuvušas par šauru.

11. un 12. jūlijā Jomas iela kļūs par īpaši skanošu, smieklu un cilvēku piepildītu ielu, jo ar plašu mūzikas, sporta un izklaides programmu tiks svinēti Jomas ielas svētki.  Svētku pirmajā dienā, 11. jūlijā, apmeklētājiem tiks piedāvātas plašas mūzikas un izklaides programmas uz trijām skatuvēm visas Jomas ielas garumā, būs svētku tirdziņš un sportiskās aktivitātes.

Nākamās nedēļas nogalē Jūrmalā gaidāmi tradicionālie Jomas ielas svētki, kas kūrortpilsētā norisināsies jau sešpadsmito gadu, informē Jūrmalas dome.

Nu vienreiz ir traki – nepietiek, ka visi labie gari un pasaku tēli ir okupējuši Tērvetes meža pazemes ejas un virszemes takas, turklāt pasludinājuši to visu par savējo, tagad šie vēl sadomājuši iekarot gaisa telpu. Šos brīnumus pati savām acīm redzēju, aptaustīju, un žēl, ka drosmes pietrūka iemēģināt tās gaisa takas, ko kā ceļu uz Laimīgo zemi Sprīdītis kopā ar Lutausi sabūvējis.