Latvijas kūrortpilsētās visvairāk ārstējas viesi no Krievijas, Baltkrievijas un Skandināvijas

© f64

Latvijas kūrortpilsētu veselības iestādes visvairāk apmeklē viesi no Krievijas, Baltkrievijas un Skandināvijas valstīm, taču pieaug arī apmeklētāju skaits no valstīm ārpus Latvijas stratēģisko medicīnas tūrisma tirgu loka, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Gunta Ušpele.

Viņa pastāstīja, ka šogad, līdzīgi kā pērn, uz kūrortpilsētu veselības iestādēm visvairāk brauc tūristi no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, kā arī Skandināvijas valstīm. Tāpat palēnām pieaug medicīnas tūristu skaits no mazāk tradicionāliem tirgiem, piemēram, ASV. "Ne ļoti kardināli, bet ir tendence pieaugt arī tūristu skaitam no valstīm, kas nav mūsu stratēģiskie medicīnas tūrisma tirgi. Ņemot vērā, ka mums ir piedāvājumi, kas varētu viņus saistīt, brauc tūristi arī no ASV, Kanādas," sacīja Ušpele.

LKA valdes priekšsēdētāja teica, ka medicīnas tūristus Latvijā visvairāk interesē medicīniskā rehabilitācija, ķirurģija un otrreizējā diagnostika. "Ir valstis, kur neuzticas diagnostikai, un tad izmeklē vēlreiz, lai pārbaudītu," skaidroja Ušpele, piebilstot, ka Latvijā salīdzinoši labi attīstās onkoloģiskā diagnostika. Tāpat medicīnas tūristi uz Latviju brauc, lai saņemtu radioķirurģijas pakalpojumus. Pieprasījums ir arī pēc viroterapijas, fleboloģijas, proktoloģijas, bariatrijas, plastiskās ķirurģijas, stomatoloģijas un oftalmoloģijas pakalpojumiem.

Ušpele sacīja, ka Latvijā attīstās arī dažādu slimību, piemēram, neauglības, ārstēšana. "Mums ir diezgan spēcīgas klīnikas, kuras ārstē neauglību gan sievietēm, gan vīriešiem, arī pēc onkoloģiskām saslimšanām, lai sieviete pēc tam var kļūt par māti. Lai saņemtu šos pakalpojumus, pie mums brauc tūristi no Skandināvijas un Lielbritānijas," sacīja LKA vadītāja.

Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas mērķis kopš 2008.gada ir veicināt kūrortu attīstību un atdzimšanu Latvijā. Šobrīd asociācijas biedru vidū ir deviņas pašvaldības un 50 komersanti.

Latvijā

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim ir papildus deklarēti maksājamie nodokļi 5,7 miljonu eiro apmērā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Svarīgākais