To, ka skatītāju mīlētā Dailes teātra aktrise Indra Briķe cīnās ar smagu slimību, tuvākie zināja jau kādu laiku. Kad Indra ienāca Dailes teātrī, viņai ierādīja grimētavu, kur savulaik izrādēm gatavojusies Vija Artmane. Reiz aktrise Rēzija Kalniņa apvaicājusies, vai nevarētu ar viņu dalīt šo māksliniekiem tik īpašo telpu. Tā aktrises ļoti satuvināja. Par to viņa pastāstīja Evijas Kalnbērzas materiālā "Es ļoti cenšos..." izdevumā "Privātā Dzīve".
"Mana Indriņa. Mans draugs. Mana ģērbtuves biedrene. Mans atbalsts, mans prieks un mani smiekli. Cik neizsakāmi pateicīga esmu par tiem gadiem, kad mums bija lemts dalīt vienu mazu, mazu ģērbtuvīti. Tajā ietilpa tik daudz - mūsu dzīves kāpumi un kritumi, sarunas, klusēšana, smiekli un asaras. Un pāri visam - mūsu draudzība," atceras Rēzija.
"Indra man bija vairāk nekā draudzene. Viņa bija daļa no manas dzīves.
Cilvēks, kuru es nebeidzu iepazīt, apbrīnot un mīlēt. Es gribu ticēt, ka tagad viņas dvēsele ir brīva no visa smaguma, ko vajadzēja nest šajā pasaulē. Bet viņas kaisle, viņas absolūtā atdeve un uzticība profesijai, viņas neaptveramā spēja pārtapt un izdzīvot uz skatuves veselas pasaules - tas paliek. Latvijas teātris ir zvaigznājs, kurā katram patiesam māksliniekam ir sava gaisma. Un Indrai Briķei tajā ir sava, neatkārtojama zvaigzne. Tā mirdzēs arī tad, kad skatuves gaismas būs nodzisušas. Es biju un būšu viņas Rēzīte, un viņa vienmēr būs mana Indriņa."
