Mūziķa Roberta Ošiņa mīļotā sieva Līga pagājušajā nedēļā būtu svinējusi 45. dzimšanas dienu. Drīz apritēs divi gadi, kopš viņas vairs nav šajā saulē. Tagad Līga dzīvo vīra un dēlu atmiņās, vēstīts Gitas Vīksnes materiālā "Nav dienas, kad es neiedomātos par Līgu" izdevumā "Privātā Dzīve".
"Šodien debesīs ir viena dzimšanas diena. Līga, Tev apritētu 45… Tu vairs neesi tepat blakus, bet esi visur apkārt. Gaisā, ko elpojam. Vējā, kas pieskaras sejai. Rīta saulē un vakara mierā," 22. jūlijā mūziķis Roberts Ošiņš ar aizkustinošu vēstījumu pieminēja savu mīlestību - pāragri no šīs pasaules aizgājušo sievu un divu dēlu mammu Līgu Ošiņu.
Šī bija jau otrā Līgas dzimšanas diena, kad viņas mīļie sanāca kopā, lai viņu pieminētu. "Bijām kapiņos. Atbrauca Līgas vecāki un brālis ar draudzeni. Pats uz kapiem dodos bieži, bet Līgas vecākiem, kas dzīvo Latgalē, tā atbraukšana nav tik vienkārša. Cenšamies satikties Līgai īpašos datumos. Viņas vārdadienā, Līgosvētkos, ar puikām uz kapiem aizvedām jāņuzāles," stāsta Roberts.
Roberta prieka un spēka avots ir dēli - piecus gadus vecais Patriks un septiņus gadus vecais Tomass. Puikas par mammu runā bieži, ar gaišām atmiņām.
Pēc Līgas aiziešanas visas rūpes par bērniem gulstas uz Roberta pleciem. "Līgas vecāki dzīvo tālu, bet mani ir jau gados. Dažkārt žēl, ka nevaru saviem vecākiem vairāk palīdzēt. Taču domāju, viņi mani saprot, jo ar visām praktiskajām lietām tieku galā viens pats," viņš atzīst. Kad darba dēļ Robertam jābūt prom no mājām, palīgā nāk aukles.
Roberta darba lietas sakārtotas tā, lai vairāk varētu būt kopā ar bērniem. "Pats sev esmu priekšnieks. Mājās iekārtoju ierakstu studiju, kur top reklāmas un citas lietas. Uz Rīgu braucu reti, kad ir filmu dublāžas televīzijā," stāsta Roberts. Viņa balss jau 18 gadu dzirdama TV seriālā "Mīlas viesulis".
Mūziķis nenoliedz - dažbrīd jūtas vienkārši noguris, un to nesen pamanījusi arī Līgas mamma. "Es nevarētu iebilst, ka tā nav. Kaut kāds nogurums manī, protams, ir," viņš teic un spriež - varbūt tāds izskats viņam esot iedzimts. "Smejoties saku: kad nesmaidu, es nedusmojos un neesmu bēdīgs vai neapmierināts. Vienkārši esmu piedzimis ar tādu seju," mūziķis pasmaida.
Ošiņš atzīst, ka laiks mīļotās zaudējumu nav padarījis vieglāku, drīzāk - iemācījis sadzīvot ar to: "Es gan neesmu iegrimis pesimismā, mani pie visa pozitīvā šajā dzīvē tur bērni. Pagaidām vēl nevaru teikt, ka visu esmu izsērojis. Ikdiena, esot vienam ar bērniem, ir tik aizņemta, un tas savā ziņā ir pat labi. Bet, no otras puses, man nemaz nav bijis laika pabūt domās pašam ar sevi. Un arī nav ne dienas, kad es neiedomātos vai neatminētos Līgu."
