Gandrīz četras desmitgades Džeks Nikolsons uzskatīja, ka viņa māsa Džūna patiesībā ir viņa māte, bet Etele Meja, ko viņš uzskatīja par savu māti, patiesībā ir vecmāmiņa, raksta "In Style".
Džūna palika stāvoklī 1936. gadā no sava drauga Dona, kurš tolaik bija precējies ar citu sievieti. Etele Meja, uzzinot par meitas grūtniecību, piedraudēja Donam ar Manna likumu (likumu, kura mērķis bija ierobežot nepilngadīgo tirdzniecību un prostitūciju, bet kas bieži tika izmantots, lai kriminalizētu pat abpusēji pieņemamas darbības) un lika viņam turēties pa gabalu no Džūnas. Nikolsons ir dzimis 1937. gadā Neptūnā, Ņūdžersijas štatā.
Džūnai Džeka dzimšanas brīdī bija tikai 18 gadi, un viņa vēlējās kļūt par zvaigzni. Lai izvairītos no kauna, ko ģimenei sagādātu bērns ārlaulībā, Etele Meja audzināja Džeku kā savu bērnu, izliekoties, ka Džūna ir viņa daudz vecākā māsa. Taču neviens nekad necentās to izskaidrot jaunajam Džekam.
Džūna, kad Džekam bija četri gadi, aizbēga uz Maiami, lai kļūtu par Ērla Kerola šova meiteni. Viņu attiecības kļuva vēl dīvainākas, kad Nikolsons nolēma veidot karjeru Holivudā. 17 gadu vecumā viņš devās uz rietumiem uz Losandželosu, lai pievienotos savai "māsai" Džūnai, kura bija pārcēlusies uz turieni, lai mēģinātu gūt panākumus šovbiznesā. "Tā kā mans vienīgais radinieks pasaulē bija Džūna, kura bija šeit, es devos šurp paskatīties apkārt," viņš 1986. gadā pastāstīja žurnālam "Rolling Stone". Nikolsons ieguva darbu par biroja zēnu animācijas filmu nodaļā "MGM Studios". Viņa šarma dēļ jauno Džeku atklāja producents, kurš ieteica viņam pieteikties aktiermākslas nodarbībām.
1974. gadā, kad filma “Ķīniešu kvartāls” gatavojās nonākt kinoteātros, žurnāls “Time” rakstīja par uzņēmīgo 37 gadus veco vīrieti, kurš 70. gados bija uzņēmis satriecošas 15 filmas un saņēma “Oskaru” par savu darbu filmā “Pārlidoja dzeguzes ligzdu”. Uz vāka bija rakstīts: “Zvaigzne ar slepkavniecisko smaidu”. Pirms filmas publiskošanas Nikolsons saņēma satraucošu telefona zvanu no žurnāla pētniekiem, kuri sazinājās ar viņu, lai precizētu dažus stāsta faktus. Viņi viņam teica, ka viņa tēvs ir dzīvs un dzīvo Oušengrovā, Ņūdžersijā. Otrais trieciens bija daudz sliktāks: viņa “māte” Etele Meja patiesībā bija viņa vecmāmiņa; viņa “māsa” Džūna bija viņa īstā māte. Parasti mierīgais un vieglprātīgais Nikolsons bija satriekts un lūdza žurnālam “Time” nepublicēt šos atklājumus rakstā.
Viņš piezvanīja savam svainim. “Šortij, šī ir visnejēdzīgākā lieta, ko jebkad esmu dzirdējis,” viņš teica, teikts Patrika Makgiligana biogrāfijā “Džeka dzīve”. "Man zvana kāds puisis un saka, ka mans tēvs joprojām ir dzīvs un ka Etela Meja patiesībā nav bijusi mana māte, bet gan Džūna ir mana māte." Šortijs sākumā to noliedza, bet galu galā padevās un pasniedza telefonu Lorēnai, kura visu apstiprināja kā patiesību. Tomēr viņa nevarēja viņam pateikt, vai attiecīgā persona, kas dzīvo Džērsijā — Dons Fursillo-Rouza — ir viņa īstais tēvs.
Gan Etela Meja, gan Džūna bija mirušas, kad Džeks atklāja patiesību, tāpēc viņš nevarēja viņām pastāstīt par šo atklāsmi. Nikolsons saka, ka, lai gan viņa atklājums bija “dramatisks”, tas “nebija tas, ko es sauktu par traumatizējošu”.
“Mani ļoti iespaidoja viņu spēja glabāt noslēpumu,” Nikolsons vēlāk atzina žurnālam “Rolling Stone”. Kopš tā laika viņš presē jokojot dēvē Džūnu par savu “māsu-māti”, bet tomēr par šo faktu viņš daudz nerunā.
