"Daudzi apvainojušies." Bindemaņa viedoklis par Dailes teātra jauno prasību izraisa karstas diskusijas

© Kaspars Krafts/MN

Dailes teātris ir ieviesis stingrākas prasības skatītājiem

Dailes teātris skaidro, ka īpaši pēdējā laikā saskaras ar neatļautu telefonu kameru lietošanu izrāžu laikā.

Tāpēc turpmāk, apmeklējot atsevišķas izrādes, visi skatītāji tiks aicināti uzrādīt telefonus un to kameras teātra darbinieki lūgs aizlīmēt ar īpašām uzlīmēm.

Par šo jauno nosacījumu publisku viedokli paudis multimākslinieks Kaspars Bindemanis, izraisot karstas diskusijas.

"Diemžēl jāsaka, ka 21. gadsimtā gan Latvijā, gan pasaulē vēl aizvien netrūkst cilvēku, kuri nesaprot visai elementāras lietas - ka telefons izrādes laikā jāizslēdz, ka brēcoši zīdaiņi jāatstāj pie auklītēm, vecvecākiem vai draugiem, ka zālē nevar ēst līdzpaņemtās šprotu maizes un čaukstināt konfekšu papīrus. Daudzi apvainojušies par to, ka viņi, būdami priekšzīmīgi pilsoņi, kuri ievēro teātra etiķeti, ar šo soli nu tikuši pieskaitīti huligānu kastai.

Pirmkārt, jautājums - vai arī sabiedriskajā transportā šie cilvēki apvainojas, ja kontrolieris liek uzrādīt biļeti? Kontrolierim taču "pēc acīm" vajadzētu redzēt, ka attiecīgais pilsonis ir likumpaklausīgs.

Otrkārt, tā nav nedz jauna, nedz vienīgā, nedz tikai Dailē praktizēta metode, kā cīnīties ar teātrī, operā vai koncertā nonākušiem pāķiem - tas notiek visā pasaulē, gan Ņujorkas Brodvejā, gan Londonas Vestendā. Es esmu uzstājies lielākajos Spānijas teātros, un nekur nevienam nav ienācis prātā protestēt pret kaut ko tik pašsaprotamu - tas ir kā nodot mēteli garderobē.

Ja tā gribas un ir dūša protestēt, varbūt labāk novirzīt šo enerģiju cīņai pret korumpēto "tautas kalpu" huntu?" vietnē "Facebook" raksta K. Bindemanis.

  • Kārlis: Pēc šīs loģikas varbūt nevajag aprobežoties tikai ar kamerām? Cik zinu, tualetes ik pa laikam teātrī ir kritiskā stāvoklī. Līmējam ciet!
  • Pēteris: Ir labāks risinājums! Neko nelīmēt, neko neatņemt, neko neprasīt uzrādīt, bet pirms ieejas zālē ieskaitīt depozītu 1500 eiro apmērā, kurš (varbūt) tiks atgriezts pēc teātra izrādes.
  • Kristīne: Pašsaprotami ir nelietot telefonu izrādes laikā, bet līmēt ciet - nav pašsaprotami.
  • Liene: Ja nav prāta izslēgt telefonu, tad nav jāiet uz teātri un nav ko te filozofēt.
  • Normunds: Pēc internetā lasītā spriežot - pieņēmums, ka viņi protestē arī pret lūgumu tramvajā uzrādīt biļeti, var būt samērā tuvu patiesībai.
  • Jolanta: Neesmu Londonā tādu ko piedzīvojusi. Tas ir pazemojoši.
  • Egils: Vai tad galvenā problēma nav telefonu iezvanīšanās izrādes laikā? Ko tad dod tā kameru aizlīmēšana? Ja cīnās pret filmēšanu, kas traucē atlīmēt un nofilmēt, un atkal aizlīmēt?
  • Aigars: Cik no Žagara teiktā sapratu, ļoti normāla akcija, un ja ir problēma pakļauties, tad neej uz teātri...
  • Anna: Man gan koncertos, gan reivos Londonā un Berlīnē ir tikusi līmēta kamera un pat uz pasākuma laiku bijis, ka jānodod telefons glabāšanā. Nevienā brīdī nešķita, ka tas ir kāds pārkāpums pret mani vai manu mantu. Noteikumi ir noteikumi, un ja es vēlos šo vietu apmeklēt, es spēlēju pēc viņu noteikumiem.