Latvijas Saeima ceturtdien, 26. martā, noraidīja priekšlikumu par būtisku atbalsta paplašināšanu 1. tipa diabēta pacientiem, atsakoties nodrošināt valsts kompensāciju nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensoriem un insulīna sūkņiem.
Balsojumā pret grozījumiem balsoja 43 deputāti, galvenokārt no valdošās koalīcijas, bet 8 atturējās. Šis lēmums izraisījis plašu sašutumu, jo Latvija joprojām ir viena no pēdējām ES valstīm, kur šādas dzīvībai svarīgas tehnoloģijas pieaugušajiem netiek kompensētas.
Pēc balsojuma sociālajos tīklos un komentāros valdīja skarbi vērtējumi. Cilvēki deputātus dēvē par “draņķiem”, “zemiskiem deģenerātiem”, “neliešiem” un “cilvēces atkritumiem”, norādot uz pilnīgu empātijas trūkumu. “Ciniski, nelietīgi, zemiski, nodevīgi. Tas viss viņiem nāks atpakaļ - visas slimnieku asaras, sāpes un izmisums,” rakstīja viens no komentētājiem.
Daudzi norādīja uz koalīcijas loģiku - noraidīt jebkuru opozīcijas priekšlikumu neatkarīgi no tā satura. “Tā nav desmitiem miljonu pārmaksāta IT sistēma, pālis, uzbērums vai estakāde - nav interesanti = koalīcijas loģika,” pauda viens lietotājs. Cits piebilda, ka “Latvijas nelaime ir koalīcijas līgumi, kuru mērķi ir nevis iedzīvotāju labklājība, bet nr. 1 - neatbalstīt nevienu opozīcijas priekšlikumu.”
Pacienti un viņu tuvinieki jau protestēja pie Saeimas, prasot vismaz daļēju kompensāciju. Pašlaik sensori tiek kompensēti tikai šauram lokam - galvenokārt bērniem līdz 18 gadu vecumam un dažām pieaugušo grupām (piemēram, grūtniecēm), bet insulīna sūkņi - līdz 24 gadu vecumam. Pēc tam atbalsts apstājas, lai gan slimība paliek mūža garumā. Latvijā ar 1. tipa diabētu slimo vairāk nekā 5000 cilvēku, taču pilnvērtīgu kompensāciju saņem tikai aptuveni simts pacienti. Eksperti un pacienti uzsver, ka sensori un sūkņi nav greznība, bet nepieciešamība: tie 24 stundas diennaktī mēra glikozes līmeni, brīdina par hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju un ļauj precīzi ievadīt insulīnu.
Nožēlojami. pic.twitter.com/406BeYh2MP
— Unāma (@EvijaUnama) March 27, 2026
