No ziemas paralimpiskajām spēlēm Poļina Rožkova atgriezās ar Latvijas vēsturē pirmo bronzas medaļu ratiņkrēslā. Gitas Vīksnes materiālā "Iztiek ar 426 eiro lielu invaliditātes pensiju" izdevumā "Privātā Dzīve" viņa atklāj, kas lika justies skumji, kāpjot uz goda pjedestāla.
Neviens no ģimenes atbalstīt sportisti klātienē uz Itāliju nebija devies.
"Ar 426 eiro lielu invaliditātes pensiju ir grūti kādu atvest līdzi uz Itāliju. Ne es ne Agris (Poļiņas pārinieks Agris Lasmans - red.piez.) nesaņemam algu no Latvijas Paralimpiskās komitejas. Kā man reiz teica - ne ar ko neesmu labāka par citiem sportistiem, tādēļ arī alga nepienākas. Mums bija svarīgi visiem pierādīt, ka tomēr esam labākie. Arī tas, ka visu laiku saskārāmies ar finansējuma trūkumu, mums nebija ne apdrošināšanas, ne atsevišķa fizioterapeita kā citu valstu sportistiem, saņemtās medaļas padara īpaši vērtīgas," saka Poļina.
Sportiste uzsver, ka gatavošanos paralimpiskajām spēlēm nevar apvienot ar darbu, tāpēc patlaban viņa ir bezdarbniece. Viņa uzskata, ja cilvēks ir kvalificējies olimpiskajām vai paralimpiskajam spēlēm, viņam par to ir jāsaņem atalgojums, jo kā saka Poļina, tas nav hobijs, tas ir darbs.
Tieši līdzekļu trūkuma dēļ viņa pametusi ratiņkrēslu paukošanu ar špagu, jo treniņu vieta ir pārāk tālu no viņas dzīvesvietas, savukārt ratiņkērlinga treniņu vieta atrodas blakus mājām.
