Paraolimpiskais sportists Mārtiņš Oliņš, kura kaislība jau septiņus gadus ir kalnu slēpošana, divas nedēļas pirms ilgi gaidītā starta paraolimpiskās spēlēs saņēmis atteikumu. Gitas Vīksnes materiālā "Ir milzu vilšanās" izdevumā "Privātā Dzīve" viņš pastāsta, kā ar šādu lēmumu spiests sadzīvot.
Vēl pagājušās nedēļas sākumā balvas Latvijas lepnums ieguvējs Mārtiņš Oliņš, kurš jau 24 gadus pārvietojas ratiņkrēslā, bija pārliecināts - viņš martā piedalīsies šā gada Milānas-Kortīnas ziemas paraolimpiskajās spēlēs.
"Tas manī ir radījis rūgtuma izjūtu," saka Oliņš.
"Jau pagājušā gada jūlijā saņēmu apstiprinājumu, ka šogad varēšu doties uz paraolimpiskām spēlēm Itālijā. Visu šo laiku devos uz sacensībām un krāju punktus, kurus līdz galam neizdevās savākt, lai automātiski tiktu uz spēlēm. Taču joprojām spēkā bija pērn saņemtais ielūgums. Diemžēl 16. februārī no Starptautiskās slēpošanas federācijas saņēmu negaidītu e-pastu ar vienu teikumu, kas vēstīja - mans ielūgums nav apstiprināts," stāsta Oliņš, kuru publika plašāk iepazina šovā "Dejo ar zvaigzni".
Iemesls - Starptautiskā paralimpiskā komiteja lēmusi atļaut desmit sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas piedalīties ziemas paraolimpiskajās spēlēs ar savu valstu karogiem, un Mārtiņam tajās vietas vairs nav.
"Es šos sportistus ne reizi neesmu redzējis nevienās sacensībās. Nezinu, no kurienes viņi ir uzradušies," norāda Mārtiņš.
Viņaprāt, lēmums ļaut startēt agresorvalstu sportistiem grauj godīguma un solidaritātes principu, kurā būtu jābalstās šim sporta notikumam.
"Viss jau bija noorganizēts - biļetes uz Itāliju rezervētas, palikšana nokārtota. Man bija paredzēti četri starti, taču tagad nekur nebraukšu. Ir milzīga vilšanās izjūta, taču saprotu - es nespēju šo lēmumu ietekmēt. Negribu bojāt savu nervu sistēmu. Man patīk šis sports, tādēļ plinti krūmos nemetīšu un slēpes uz vadzīša nepakāršu. Šobrīd Latvijā esmu vienīgais parasportists kalnu slēpotājs un jau raugos uz savu nākamo iespēju - paraolimpiskajām spēlēm, kas pēc četriem gadiem notiks Parīzē. Līdz tam būs gana laika sagatavoties. Kad sagatavošanās ceļš jau vienreiz ir iziets, varbūt otrreiz tas man būs veiksmīgāks," spriež Oliņš.
