Šovā “Ģimene burkā” Dzenīšu ģimene gatavojas doties nelielā ceļojumā uz Lietuvu. Plānā ir apmestis viesnīcā un apmeklēt sniega arēnu un akvaparku. Sapakot trīs bērnus ceļojumam nav joka lieta, izbraukšana izvēršas stresa pilna, un, jau sēžot mašīnā, Agris atklāj, ka ceļš prasīs divreiz ilgāku laiku, nekā viņš bija plānojis. Ko nu?
Dzenīšu ģimenē ir sapakojusies un gatava ceļojumam, taču, ievadot telefonā galapunktu, uz kuru plānots doties, Agris brīnās - telefons rāda, ka viņi nonāks tur tikai pēc vairāk nekā piecām stundām. Tik ilgs laiks ceļā nebija plānots.
Kristīne ir pārsteigta: “Ko tu stāsti? Kāpēc tu biji tik pārliecināts, ka tas ir riktīgi tuvu?”
Agris atzīst: “Viss tas jāuzņemas man. Man likās, ka Druskininki ir tuvāk pie Latvijas robežas, bet tā nebija, un mēs plānojām, ka 2,5 stundu laikā būsim jau klāt, bet izrādās, tas ceļš ir garām Viļņai, Kauņai.”
Kristīne ierosina braucienu atcelt, jo galā ģimene nonāktu tikai vienos naktī - ko viņi tad tur iesāks?
Kristīne atzīst: “Tajā mirklī es tiešām biju gatava nebraukt. Bet lielākais darbs - savākt visas mantas visiem - bērniem un sev, tas lielākais darbs bija izdarīts, man vienkārši bija žēl to čemodānu izpakot.”
Pēc asākas vārdu pārmaiņas ģimene tomēr dodas ceļā.
