Aptaujājot rīdziniekus par to, kā viņi ekonomē laikā, kad viss kļūst arvien dārgāks, grupas "Dzeltenie pastnieki" līderis Ingus Baušķenieks Laumas Lapsas, Martas Kalniņas materiālā "Slaveni rīdzinieki kuļas, kā var" izdevumā "Privātā Dzīve" atklāj, ka dzīvo no rokas mutē.
"Mans galvenais iztikas avots ir muzicēšana. Gandrīz nevienam neatsaku. Honorāri gan atšķiras - valsts iestādes maksā dāsnāk, mazie krogi un kafejnīcas mazāk. Un to ļoti labi saprotu. Jau 20 gadus dzīvoju Rīgas centrā, un īres rēķins man rada vislielāko robu budžetā," stāsta Baušķenieks.
"Bet vieta, kur dzīvoju, ir fantastiska, jo tepat blakus ir trīs teātri un parki. Visur varu aiziet kājām, tāpēc atkrist samaksa par auto servisu, stāvvietu un benzīnu.
Neņemot to vērā, šobrīd dzīvoju no rokas mutē. Rūpīgi sekoju līdzi, ko, kam un cik tērēju. Visus savus pirkumus piefiksēju, vienmēr ņemu līdzi arī čeku. Ja norēķinos ar karti, uzreiz pierakstu telefonā, cik esmu iztērējis. Ja norēķinos ar naudu, rūpīgi skaitu katru kapeiku. Labu šampūnu, kuru parasti pērku tikai aptiekā, varu iegādāties tikai pēc tam, kad esmu kaut ko nopelnījis.
Daru visu, lai nebūtu jālieto medikamenti, jo cenas par tiem ir milzīgas. Tāpēc esmu gluži kā Robinsons Krūzo, kurš sevi ārstē pats. Piemēram, ja sāp vēders, pamainu šo to uzturā, un kļūst labāk. Tagad, lai uzlabotu asinsriti, veicu eksperimentu - nopirku lasi, mellenes un tumšo šokolādi. Tas man izmaksāja 20 eiro."
