Kārlis Būmeisters "Facebook" kontā sniedz garu un plašu “iztirzājumu” par dziesmas “Omnibuss” nozīmi latviešu tautai, pamatojoties uz sašutumu par ombuda spriedumu "Labvēlīgā Tipa" dziesmai "Alumīnija cūka".
“Varbūt tas kādu pārsteigs, bet, manuprāt, tas ir visdziļākais mākslinieciskais iztirzājums par Latvijas Atmodas laiku līdz pat šai dienai,” par dziesmas būtību spriež Kaža, papildinot, ka dziesma ir jaunāko laiku traģisms un pravietojums. Jāpiemin, ka viss Kažas ierunātais teksts tiek pasniegts kā ironija par ombuda lēmumu.
“Mēs iesākam ar tēlojumu par Latviju un, protams, ka Latvijas neatkarības ideja jau okupācija granīta laikā tika lolota tikai atmiņās un vēsturē,” pirmās dziesmas rindas piesaucot, izskaidro mūziķis. “Šī personifikācija, manuprāt, ļoti izteiksmīgi tiek panākta šajā dziesmā.”
Omnibuss tiek pielīdzināts Eirobusiņam, kas neapstājoties iet uz priekšu. Omnibusa tēlojumam tālāk seko "pirmā stāvā neticīgie, otrā - nedaudz laimīgie" - "tas verbūt nedaudz prozaiski, bet šeit brīnišķīgi atblāzmojas liberālās ekonomikas politiskais veidols,” turpina Kaža.
Analīzē tiek pieminēts arī 9. maija šaršs, kad buratino pie pieminekļa ziedus kārto.
Pēc ļoti garā iztirzājuma, Kaža nonāk pie “dziesmas fatālā fināla”: "Rīta vējos nokrīt zemē lapa pēdējā - un te, nonākot pie pie 26. gada sliekšņa, pie valsts parāda - "Nekā, un mums vairs nav nekā"....Nākamnedēļ tad par "Koka kluci Konstantīnu,” beigās noteic Kārlis Būmeisters un izslēdz datoru.
Pilnu video skatie šeit:
