Šova "Slavenības. Bez filtra" dalībniece Magone sagaida savus lauku mīlas nometnes kavalierus – rīdzinieku Edgaru un skatītājiem jau labi zināmo pielūdzēju Andri Rudzīti – īpašā manierē, ar dzejas vārdiem.
Kamēr Magone lasa dzeju, Edgars noplūc ziedu viņas dārzā, ko pasniegt namamātei. Pabeigusi lasīt, Magone nedaudz samulst, bet Edgars jau steidz pretī sasveicināties un pasniegt ziedu. Viņš priecājas satikt Magoni dzīvē, un, pasniedzot nolūkto ziedu, atvainojas, ka nav paspējis iegādāties viņai īstus ziedus. "Viss ir kārtībā," atbild Magone, un abi sirsnīgi apskaujas.
Pirmā reakcija uz Edgaru ir patiesa un emocionāla — Magone viņu sveic un apskauj sejā atplaukst plašs smaids, un acīs sariešas asaras. Aizkadrā Magone neslēpj savu sajūsmu: " Vau, vau vau! Kaut kas jēdzīgs arī manā sētā var atbraukt. Nu, pilnīgi gandrīz, ka vai patīk. Nezinu, kā reaģēt, bet asaras acīs un es jau raudu."
Nepamanīts nepaliek arī vecais kavalieris Andrītis. "Bez tevis jau nekur," smej Magone un apskauj veco kavalieri. Tikmēr Andris steidz mainīt Magones patīkamo pirmo iespaidu par viņa konkurentu: "Redzi, kāds es solīds - es no tava dārza neplūcu!" Magone pauž, ka tas ir "metiens Edgara dārziņā"" un Andris neslēpj, ka Magone visu pareizi sapratusi.
Atguvusies no patīkamā šoka, Magone vaicā, vai kungi ieradušies tikai divatā: "Vai vairāk nebūs?" Edgars saka, ka nezina, bet Andris piebilst, ka dzirdējis par trešo kavalieri. "Kur tas trešais? Jūs viņu jau kaut kur utilizējāt pa ceļam?" smejoties piebilst Magone. Viņa pauž, ka "cer šajā mīlas nometnē atrast savu cilvēku, ar ko padarīt dienas skaistākas, vieglākas un pozitīvākas". "Tā kā veči, turās! Citu vairs nemeklēšu - kurš ņems, tas ir pēdējais!" saka Magone.
