Dziedātāju un pasākuma vadītāju Robertu Meloni sabiedrība pieradusi allaž redzēt priecīgu, smaidīgu un labā omā. Taču, kā liecina viņa ieraksts "Facebook", pat vismiermīlīgākos ļaudis var nokaitināt nekaunība.
"Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka pat vissliktākajās situācijās cenšos saskatīt pozitīvo pusi vai domāt ar lielu ironiju. Taču nesen notika “interesantu lietas”, kas lika man aizdomāties un arī mainīt manu smaidīgo un pieklājīgo attieksmi pret sarunu biedriem.
Man piezvana pasākumu plānotāja, kuru ļoti cienu, un jautā, vai es vēlos uzstāties kāda ļoti svarīga festivāla Latvijā ballītē pēc pasākuma. Pagaidām viss ir kārtībā, pat ja es viņai saku, ka tajā datumā man jau ir cits svarīgs pasākums un ka neesmu brīvs.
Mans lielais pārsteigums bija, kad viņa man teica: "Jebkurā gadījumā honorārs netiek maksāts , jo, kā jau vari iedomāties, ir gods piedalīties šajā festivālā (kas patiesībā bija ballīte pēc pasākuma dažiem izredzētajiem, parasti nedaudz "jautrajiem" cilvēkiem). Es viņai atbildēju sirsnīgi, jo man ar viņu ir ļoti sirsnīgas attiecības: "Paldies par Tavu piedāvājumu, bet es piedalos daudz lielāka mēroga pasākumos, kur man ļoti labi maksā." Un es sev jautāju, vai frāze "Mēs jums nemaksājam tāpēc, ka būs slavena auditorija vai tāpēc, ka viņi ievietos jūsu fotoattēlu Instagram stāstā par pasākumu, kurā divi vai trīs dejo nekoordinēti un kuriem maz rūp jūsu klātbūtne" tiešām joprojām darbojas? Es neesmu dzirdējis šo frāzi kopš 2007. gada zelta laikiem!
Bet vai tiešām tie, kas dzīvo zelta dzīvi, dzer Moet Chandon, ēd melnus ikrus bet cenšas būt skopi un maz cieņas izrāda pret citiem māksliniekiem, nejūtas mazliet kaunā? Jā, protams, es nemaz nesūdzos par savu dzīvi, gluži pretēji, esmu ļoti apmierināts ar to, ko daru, kā to daru un ar atsauksmēm, ko saņemu. Bet tajā pašā laikā es cienu visus cilvēkus, kas ar mani strādā, jo, kad pienāk rēķini vai tev jāiet iepirkties lielveikalā, tu nemaksā, sakot, ka esi uzstājies pseido "pasaules līmeņa pasākuma" ballītē, Tu maksa ar naudu ko esi pelnījs . Tātad, nenosaucot vārdus, es aicinu bezjēdzīgos mēģināt beigt gūt peļņu no cilvēkiem, kuri smagi strādā, lai tiktu līdz mēneša beigām," raksta Meloni.
Cilvēki komentāros atbalsta R. Meloni nostāju.
- Natrada: Man kādu laiku atpakaļ jautāja, vai es varu izcept kūku ar atlaidi, jo kūka būs labi zināma latviešu mākslinieka kāzās.
- Aivars: Lai neielaistos garās diskusijās ar apšaubāma rakstura pasūtītājiem... vienmēr un uzreiz jautā, ''kāds budžets tam visam ir paredzēts?''
- Beata: Galvenais zināt savu vērtību. Apzināties kur Tu ieguldi savu enerģiju.
- Anda: Manu brāli Uldi laikā, kad viņš bija savas profesijas labākajā formā, aicināja dziedāt pasākumā. Ārpus Rīgas. Brālis jautāja, kas viņam par to būs. Atbilde bija - ziedi. Uz ko brālis atbildēja, ka profesionāli mākslinieki ziedus neēd.
- Simona: Tā diemžēl ir skumjā patiesība. Dejotājiem iet vēl grūtāk. Algas mazākas kā jebkuriem citiem māksliniekiem (dziedātājiem, mūziķiem, oriģinālajam žanram). Daudzi joprojām atļaujās piedāvāt dejot par brīvu, jo dejot taču ir tik forši un jautri.
- Rojs: Ai, Melonīt! Kā es tevi saprotu! Godīgi sakot, es vairākas reizes esmu sācis rakstīt par šo tēmu, bet vienmēr izdzēsis, jo šādi piedāvājumi tiek izteikti salīdzinoši bieži un man liekas ka šiem cilvēkiem tiešām nav sajēgas kāds darbs un laiks, līdzekļi un resursi ir ieguldīti, lai tevi pamanītu un sāktu aicināt uz kaut vai maziņiem, lokāliem pasākumiem.
- Ludmila: Tā ir konkrētā pasākuma organizatora ētikas un cieņas trūkums pret māksliniekiem. Un vispār cilvēka darbu. Jebkuru.
- Ralfs: Kad būs vairāk laika, uzrakstīšu par savu pieredzi kā garīdzniekam. Jā, tagad saradies milzumdaudz visādu pasākumu rīkotāju (starpnieku) - ne tikai jubilejām un kāzām, bet pat bērēm. Jūs kā mācītājs varētu aizbraukt tur un tur, varētu to un to - protams, tas būs par velti, jo tas taču sabiedrībā tik zināms cilvēks, bet jums tas būs liels gods, arī pie galda drīkstēsit pasēdēt
