Dzejniece Magone Liedeskalna, viesojoties pie savas mammas, šovā “Slavenības. Bez filtra” atklāj dziļi personisku un sāpīgu ģimenes noslēpumu: viņu dzimtas sievietes jau četras paaudzes ir bijušas spiestas dzīvot bez vīriešu atbalsta. Šī skaudrā atziņa nāk dienasgaismā sarunā ar māti, pārdomājot dzīves izaicinājumus un vientulības smagumu.
Magone skaidro, ka šī dzimtas likteņa līnija stiepjas no vecvecāku paaudzes līdz pat viņai un, iespējams, turpinās tālāk. Viņa uzsver praktisko nastu, kas gulstas uz sieviešu pleciem: "Mēs nevaram ne art, ne pļaut, ne ar traktoru braukt, ne ar mašīnu." Viņa piebilst, ka šāda situācija bieži vien noved pie sarežģītiem dzīves apstākļiem, piemēram, dzīvošanas "suņu būdās", kur "salst nulle grādos un dzīvo, kā tu gribi." Sarunā ar māti Magone atzīst, ka viņai ir grūti vienai uzturēt mājsaimniecību, audzināt bērnus un rūpēties par viņiem. Māte norāda, ka mazbērnu tēvi nav īsti noderīgi, uz ko Magone piebilst, ka viņi "bērnus jau ir dāvājuši, bet vairāk cita goda nedod."
Aizkadrā Magone brīdina, ka cilvēkiem vajadzētu uzmanīties no savām vēlmēm, jo tās ne vienmēr piepildās tā, kā cerēts. "Tas tev ir piepildījies, bet tas tev ir atņēmis kaut ko citu - dzīvi un laiku," viņa rezumē.
Sarunā tiek atklāts arī cits sāpīgs temats - emocionālais vēsums un fizisku pieskārienu trūkums ģimenē. Gan Magone, gan viņas māte atzīst, ka ir uzaugušas bez ierastām mīlestības izpausmēm, piemēram, bučošanās un apskāvieniem. Magones māte pat raksturo viņu ģimeni kā "vēsu". Magone stāsta: "Nu redz, kopš bērnības neatceros maiguma izpausmes savā ģimenē, līdz ar to māte arī raksturo mūsu ģimeni kā vēsu, kura nav pratusi izrādīt [jūtas] uz āru." Viņa piebilst, ka "kaut kādas bučošanās, apskāvieni... Mūsu ģimenē tas nebija ierasts."
Tomēr Magone ir apņēmības pilna lauzt šo dzimtas modeli un nevēlas, lai emocionālais vēsums turpinātos. Viņa vēlas saviem bērniem sniegt to tuvību un maigumu, kas viņai pašai ir pietrūcis. Magone uzskata, ka bērni ienāk ģimenē, lai mācītu vecākus, un viņas meita jau tagad ir viņas skolotāja šajā jomā. "Redzi, mana meita māca mani. Es jūtu mīlestību. Viņa mani kā princesi māca pat nagus lakot, lūpas krāsot, visu kaut ko. Lien klēpītī bučoties," stāsta Magone un secina: "Bērni ģimenē ienāk, lai mācītu vecākus un otrādi. Kā saka, vecāks pēc likuma māca bērnu, bet bērniņš, kas ir tai ģimenē dzimis, ir tavs skolotājs."
