Režisora Ivara Zviedra dzīve tagad ir sadalījusies – līdz 18. decembrim un pēc tā. Todien viņš traģiski zaudēja savu jaunāko atvasi, kurai bija tikai 13 gadu, vēstīts Evijas Kalnberzas materiālā "Mēģina atgūties pēc meitas zaudēšanas" izdevumā "Privātā Dzīve".
Ivars restaurē atmiņā dienu, kad pēdējo reizi bija kopā ar Annu Rozi - jaunāko no savām trim meitām, kas mūžībā devās vien 13 gadu vecumā. "Tā bija svētdiena, kad Kuldīgā rādīja manu filmu Līdz nāve mūs šķirs, un man bija jātiekas ar skatītājiem. Anna bija atbraukusi līdzi. Noskatījāmies filmu, izstaigājām Kuldīgu, bijām kultūras centrā, izdauzījāmies, nofotografējāmies pie Ēvalda Valtera skulptūras, atpakaļceļā iebraucām kapos pie Intas, filmas Dokumentālists varones, nolikām ziedus," stāsta Ivars.
Zviedris uzsver, ka viņam nebija priekšnojautas, ka varētu notikt traģiskākais.
"Braucu uz Rēzekni. Man piezvanīja viņas mamma, teica, ka ir notikusi nelaime. Griezu apkārt - uz Rīgu… Anna bija izvēlējusies no dzīves aiziet pati. Par detaļām negribas runāt.. Nekad vairs neuzzināšu, kas tieši nospieda viņas sirsniņu.
Vaicāts, kas viņam palīdz pieņemt notikušo, Ivars saka, ka no rītiem skrien, paraud un domās sarunājas ar meitu. Viņš runā ar cilvēkiem - meditācijas skolotāju, teologu. Drīz ies runāties ar mācītāju. Dzīvo tālāk un plāno veidot filmu.
