Bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors un Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts vietnē "X" dalījies ar ironiskām pārdomām par valsts attīstības tempiem.
"Skaidri redzams, ka labklājība mumsiem attīstījusies ar lielu blīkšķi. Kad sāku strādāt par radio priekšnieku, alga bija 160 lati mēnesī, 2 (vēlāk 1) vietniekiem katram pa 140 latiem...tagad apvienotā monstra priekšnieks locīs kabatā 10 kusakus un vēl 4 locekļi ko līdzīgu," spriež Dz. Kolāts.
Skaidri redzams, ka labklājība mumsiem attīstījusies ar lielu blīkšķi. Kad sāku strādāt par Radio priekšnieku, alga bija 160 Ls mēnesī, 2 (vēlāk 1) vietniekiem katram pa 140...tagad apvienotā monstra priekšnieks locīs kabatā 10 kusakus un vēl 4 locekļi ko līdzīgu
— Dzintris Kolāts (@Dzintris) August 7, 2024
Jau ziņots, ka topošā VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" vadībai noteiktas 9200 līdz 10 100 eiro algas, liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātā konkursa nolikums.
Valdes priekšsēdētājam mēnešalga pirms nodokļu nomaksas noteikta 10 141,72 eiro, bet valdes locekļiem - 9219,75 eiro.
Salīdzinoši, piemēram, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede pērn atalgojumā kopumā saņēma 70 567 eiro jeb ap 5900 eiro mēnesī, bet Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne - 65 688 eiro jeb ap 5500 eiro mēnesī, liecina viņu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.
SEPLP aģentūrai LETA norādīja, ka, nosakot mēneša atlīdzību, tika izvērtēts un ņemts vērā atlīdzības fiksētās daļas vidējais apmērs nozarē privātā sektorā attiecīgajam amatam atbilstoša lieluma kapitālsabiedrībā. Proti, SEPLP akcentēja, ka "Latvijas Sabiedriskais medijs" atbilst lielai kapitālsabiedrībai, līdz ar to nav korekts salīdzinājums ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valdes locekļu atlīdzībām, jo minētās kapitālsabiedrības atbilst vidējām kapitālsabiedrībām.
Tāpat, nosakot atalgojumu, kā norāda SEPLP, ņemti vērā kapitālsabiedrības plānošanas dokumentos izvirzītie ambiciozie, grūti sasniedzamie mērķi, īstenojot ar vienota medija darbību saistīto reorganizāciju, pienākumu apjoms un sarežģītība, kā arī pārvaldāmie riski ar būtisku ietekmi uz kapitālsabiedrības darbību un atbildību, īstenojot ar vienota medija darbību saistīto reorganizāciju. Tāpat ņemti vērā kapitālsabiedrības rīcībā esošie atlīdzības izmaksai pieejamie finanšu līdzekļi, kapitālsabiedrības pašu ieņēmumu īpatsvars un publisko finanšu resursu īpatsvars kapitālsabiedrības kopējos ieņēmumos, attiecīgi samazinot bāzes atalgojumu, ņemot vērā, ka kapitālsabiedrības finansējums ir no publiskiem resursiem.
