Šogad būs jau seši gadi, kopš mūžībā pēc ilgstošas cīņas ar vēzi 30 gadu vecumā tika aizsaukts tautā mīlētais mūziķis Valters Frīdenbergs. Pagājušajā nedēļā viņa draudzene Kristīne Paegle sarunu festivālā "Lampa" dalījās atmiņās par mūziķa pēdējām dienām, vēstīts Barbas Mednes materiālā "Atklāj vēl nezinamo par mūziķa nāvi" izdevumā "Privātā Dzīve".
Kristīne ilgu laiku nav zinājusi, ka draugam šai saulē ir palicis tik maz laika. "Es to uzzināju, man šķiet, tikai tad, kad bija palikušas divas nedēļas… Pēdējais mēnesi tika pavadīts lielās sāpēs un uzdevumos, kas bija jādara. Katru otro dienu vajadzēja braukt saņemt pretsāpju medikamentus," atceras Kristīne.
"Es atceros nakti, kas bija traka, jo vairs nepalīdzēja neviens medikaments, kas bija izrakstīts. Visas tās trakās narkotikas… Es zvanīju mūsu sāpju ārstei un stāstīju, ka ir ļoti, ļoti traki un nevar neko paciest. Es atceros, ka viņa man klausulē saka: "Bet, Kristīn, jūs taču zināt, ka viņam daudz vairs nav palicis…" Es vairs neatceros, vai viņa man teica - divas nedēļas vai desmit dienas. Un arī tad, kad viņa to teica, man likās: "Nu, ko jūs! Kādas muļķības. Jūs viņu nepazīstat. Viņš šo izcīnīs!""
Kristīne stāsta arī par Valtera pēdējo nakti. Arī tad viņa bijusi slimnīcā. Neilgi pirms Valtera nāves viņus mājās apciemojis ārsts Pēteris Kļava, kurš Kristīnei izstāstīja, kas ir aiziešana, kas notiek ar dvēselēm un licis uzrakstīt, kad Valters aizies. Kad tas noticis, Kristīne tā arī izdarījusi.
"Pēteris deva uzdevumu, ko tālāk darīt. Man bija Valteram jāčukst ausī, lai viņš iet uz gaismu. Un jāatkārto tas vairākas reizes dienā, un tā vairākas dienas," atminas Kristīne, kas tic - šādā veidā atvieglojusi drauga dvēseles ceļu.