Fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs vietnē "Facebook" pastāsta par kādu gadījumu, kā "es savās domās izglābu kucēnus".
"Man tiešām ir paranoja. Es biju paskriet laukos. Skrienu pāri tiltiņam un skatos, stāv vecā oma. Ar abām rokām viņa turas pie margam un uz rokām karājas neliela soma. Izskatās, ka viņa atpūšas. Bet viņa kaut kā dīvaini skatās gan uz upi, gan uz savu somu. Īstenībā nekas īpašs un nekas nenormāls, kam būtu jāpievērš uzmanību.
Bet manā slimā prātā uzreiz parādījās visādas baisas domas. Es iztēlojos, ka somā ir jaundzimušie kucēni vai kaķēni, kurus viņa taisās slīcināt. Kad aizdomājos par to, es momentāli apstājos. Pagriezos un uzmanīgi paskatījos uz omu un viņas melno auduma somu. Vajadzēja rīkoties, citādi kaut kāda neērta pauze.
Es ļoti laipni sasveicinājos. Tad es pajautāju, vai viņai tur ir kaut kāds dzīvnieks un vai viņai viss ir kārtībā. Viņa atbildēja ka dzīvnieka nav, bet ja man nav grūti, vai es varētu viņai palīdzēt aiznest smagu somu līdz mājām.
Tā kā es pārliecinājos, ka viņa netaisās slīcināt kucēnus, es teicu ka man ir jāskrien tālāk. Bet viņa teica, ka jau redzēja mani iepriekš. Nu ok. Paņēmu somu un 2km gāju superlēnā tempā. Pusstundu klausījos tenkas par visiem ciema iedzīvotājiem un kaimiņiem. Šādi es savās domās izglābu kucēnus," raksta A. Sokolovs.
Spriežot pēc cilvēku reakcijām, šis stāsts uzjautrinājis ieraksta lasītājus.
